Latvijā kuģus reģistrē Kuģu reģistrā un Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā. Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām. Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja: kuģis gājis bojā; noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot; kuģis ir pazudis bez vēsts; izbeigta kuģa ekspluatācija; kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā. Kuģi un ar to saistītās tiesības (īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi), kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā.
Jūras kodekss nosaka arī ar kuģi saistīto tiesību nodibināšanu, kuģa hipotēku un kuģa arestu, jūras privilēģiju, īpašos noteikumus uz kuģa apgrūtinājumiem, kā arī nosaka to, ka neatkarīgi no vainas pakāpes kuģa īpašnieks ir atbildīgs par naftas piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem. Šis kodekss regulē ne tikai noteikumus, kas tieši saistīti ar kuģiem, to drošību, kravu pārvadājumiem, saistību tiesībām un citiem ar kuģi saistītiem jautājumiem, bet arī ir saistošs jūrniekiem. Tas nosaka kuģa kapteiņa tiesības un pienākumus (piemēram, kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa žurnālu aizpildīšanu un glabāšanu, par viņam glabāšanā nodotajiem jūrnieku dokumentiem, kuģa kapteinis ir kuģa pārstāvis tiesā), jūrnieka darbu un labklājību (minimālais vecums darbam uz kuģa, darba un atpūtas laiks), jūrnieka repatriāciju (nogādāt viņu darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā), jūrnieku tiesības (streikot, doties krastā atpūtas laikā, iesniegt sūdzību - ja jūrnieks informē kuģa kapteini, ka vēlas iesniegt pret kuģa kapteini vai kādu no kuģa apkalpes locekļiem vērstu prasību kompetentajā iestādē vai tiesā, kuģa kapteinis nedrīkst liegt jūrniekam viņa atpūtas laikā doties krastā, lai šo prasījumu iesniegtu).
Jūrniecības likumdošana Latvijā balstās uz Jūras kodeksu. Tas tiek gandrīz nepārtraukti papildināts un pārveidots, galvenokārt saskaņā ar grozījumiem starptautiskajos jūrniecības kodeksos. Līdz 2018.gadam (15 gadu laikā) Jūras kodekss grozīts 11 reizes.
…
