Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:865942
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

Jēdziens “pozitīvisms” rodas 19. gs. Francijā. Tas apzīmē tādu filozofijas ievirzi, kas tiecas uz skaidrām un patiesām zināšanām, balstītām uz faktiem.
Pozitīvismam raksturīga orientācija uz zinātni – scientisms, par ideālu izvirzot dabaszinātnisko skatījumu uz pasauli.
Pozitīvisti neatbalsta filozofiski metafiziskas zināšanas, kam nav tiešas saistības ar empīrisko realitāti. Centās noskaidrot likumsakarības, saskaņā ar kurām darbojas sabiedrība, un, noskaidrojot šīs likumsakarības, pozitīvisms tiecas atrast mehānismu, kā regulēt sabiedrību un tās darbības traucējumus.
Pozitīvisms apgalvo, ka izziņā nav iespējams iziet ārpus novērošanai pieejamās objektīvās pasaules – un līdz ar to, zināšanas nav atrodas ārpus zinātnes (respektīvi, zinātniskās metodes pielietošanas) robežām.
Vārda “pozitīvs” nozīmes ir šādas:
faktiskais un noderīgais, ar ko ir arī izteikta teorijas un prakses nošķirtības pārvarēšana; drošticamais atšķirībā no neiespējamības izlemt metafiziskus jautājumus; precīzais, konstruktīvais; arī relatīvais absolūtisma pretenziju vietā.
Pozitīvisma sistēmu 19. gs. dibināja Ogists Konts (1798-1857; Francija) ar savu galveno darbu “Apcerējums par pozitīvo filozofiju”. Viņš balstās uz Bēkona mācību par pozitīvajām zināšanām, t.i. acīmredzamībām, kas mums dotas tieši tā, kā tās parādās pieredzē. Jēdziens “pozitīvās zināšanas” tiek lietots, lai tās pretstatītu sholastiskiem, prāta radītiem un uz faktiem nebalstītiem apgalvojumiem. Pēc empīriķu domām, šīs atziņas nav smeltas acīmredzamajā, pozitīvajā pieredzē. Turpretī atziņas, kuras izstrādā fizika un mehānika, ir pieskaitāmas pie pozitīvajām, jo tās balstās uz novērojamiem faktiem. Pozitīvas zināšanas ir tās, kuras cilvēkam ir noderīgas.
Juridiskais pozitīvisms ir izveidojies XIX gadsimta vidū, angļu tiesību zinātnieka Dž.Ostina un vācu tiesību zinātnieka K.Bergboma ideju ietekmē.
K. Bergboms – vācu tiesību zinātnieks uzskatīja, ka tiesības, kas patiesi funkcionē kā tiesības (pēc principa “likums ir likums”) ir cilvēku attiecību pamats jebkurā sabiedriskā iekārtā – “jebkuru tiesību būtība ir tā, ka tās darbojas”.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1150713
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register