Par kafijas atklāšanas laiku tiek uzskatīts 9.-11. gadsimts. Tā atklāta vienā no Etiopijas provincēm – Kaffā. Vārds „kafija” radies no senarābu vārda „Qahwah”, kas nozīmē uzmundrinoši. Par kafijas iepazīšanas vēsturi tiek stāstīta šāda versija: Kādas nabadzīgs gans ieraudzījis, ka viņa ganīta kaza, apsēdusi kafijas koka augļus un lapas, sāka draiskoties. Sākumā viņš sadusmojies, bet tad sapratis, kas īsti ir noticis un pats apēdis zaļās lapas, pēc tā izjuzdams patīkamu uzbudinājumu. Pēcāk šo ogu esot nogaršojuši mūki, kas ļoti vīlās, sajūtot tās rūgto garšu, un iemeta ogas krāsns ugunī. Pēc neilga brīža viņi sajuta brīnišķīgu aromātu. Mūki, ziņkārības vadīti, pagatavoja no grauzdētām ogām dzērienu, kas viņiem palīdzēja uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu. Deviņpadsmitajā gadsimtā arābu tirgotāji ieradās Kaffā un uzzināja par kafijas pupiņām. Pēc tam kafiju sāka audzēt Jemenā, kas kļuva par pirmo zemi, kur kafiju vārīja. Tiek uzskatīts, ka senatnē kafiju nedzēra, bet ēda tāpat. Gadu simtiem Austrumāfrikas ciltis kafijkoka jeb pupiņas lietoja kā pārtikas produktu – cepa uz pannas vai gatavoja dzīvnieka taukos un tad ēda. Viņiem patika kafijas pupiņu stimulējošā iedarbībā.
Rietumeiropā kafiju ieveda17. gadsimta sākumā, taču daudzi atteicās to lietot, jo uzskatīja par indīgu. Tomēr lielais cilvēku pieprasījums pēc šī dzēriena, veicināja strauju izplatību un 17. gadsimta beigās jau tika sekmīgi īstenota kafijas krūmu kultivēšanu siltumnīcās. …
