Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:649278
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.09.2023.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 23 units
References: Used
Time period viewed: 2021 - 2025 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  ANOTĀCIJA    3
  ANNOTATION    4
  IEVADS    6
  INTRODUCTION    8
  DARBĀ IZMANTOTO TERMINU SARAKSTS    10
1.  KAŅEPJU BETONA RAŽOŠANA    12
1.1.  Vēsture    12
1.2.  Izejmateriāli    13
1.3.  Ražošanas tehnoloģijas    15
1.3.1.  Iestrāde uz vietas objektā ar veidņu palīdzību    16
1.3.2.  Gatavu bloku ražošana    17
1.3.3.  Pildītu sienas paneļu ražošana    18
1.3.4.  Pūšanas metode    19
2.  KAŅEPJU BETONA ĪPAŠĪBAS    20
2.1.  Pozitīvās īpašības    20
2.2.  Negatīvās īpašības    21
  SECINĀJUMI    22
  CONCLUSIONS    23
  IZMANTOTIE LITERATŪRAS AVOTI    24
Extract

Betons (no latīņu: concretus – biezs, blīvs, concrescere no divdabja formas - saaugt kopā) – ir visplašāk pielietotais būvniecības materiāls pasaulē – katru gadu tiek saražoti aptuveni 20 miljardi tonnu betona.[1] Ir tikai viens produkts, ko civilizācija izmanto vēl vairāk, un tas ir ūdens. Tieši betonam nepieciešamā cementa ražošana katru gadu rada aptuveni 8% no kopējiem ogļskābās gāzes (CO2) izmešiem. Ja cementa industrija būtu atsevišķa valsts, tad tā būtu trešā lielākā valsts pasaulē pēc radītajām emisijām, mazāka tikai par Ķīnu un ASV. Cementa ražošanā radušies izmeši ievērojami pārsniedz aviācijas degvielas nozari (2,5 % no kopējiem izmešiem) un atpaliek tikai no lauksaimniecības radītajiem CO2 izmešiem (12%).[2] Vēl pārsteidzošāka informācija – visa būvniecības nozare kopumā ir atbildīga par 35% CO2 izmešu.[3]
Pēc autora domām, atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju, ir jārada tādi būvmateriāli, kuru ražošanai ir nepieciešams mazs enerģijas patēriņš un kuriem tiek izmantoti atjaunojami dabas resursi. Jo agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie situācijas, kad ogļskābās gāzes emisijas sasniegs tādu līmeni, ka globālā temperatūra pieaugs tik strauji, ka daudzi pasaules reģioni vairāk nebūs apdzīvojami.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register