NOBEIGUMS
Darba nobeigumā var secināt, ka karš kā lielo grupu konflikta rezultāts, patiesībā ir ļoti līdzīgs konfliktam starp divām vai vairākām personām. Atšķiras konflikta mērķi, ieguvumi un zaudējumi no tā, konflikta fiziskā realizācija, apjoms un sekas. Piemēram, konfliktā starp divām personām mērķi var būt skaidri nosakāmi un redzami, savukārt konfliktā starp lielajām grupām, ne vienmēr redzamais konflikta mērķis būs patiesais iemesls.
Tāpat arī atšķirsies ieguvumi un zaudējumi, piemēram, konfliktējošās personas riskē zaudēt savu laiku, līdzekļus, īpašumu utt., bet lielās grupas konflikta laikā, papildus var zaudēt cilvēkresursus, teritorijas, politisko režīmu, valsti utt. Atšķirības parādās arī tajā, kādu formu konflikts ieņem, ja tas notiek starp lielajām grupām, tas ātri vien var realizēties karadarbībā, taču vienkārši starp personām, konflikts var izpausties tikai kā mutiska nesaprašanās.
Viennozīmīgi atšķirsies arī konflikta un tā realizācijas apjoms un sekas. Starppersonu konflikts var aptvert tikai konfliktējošās puses, reizēm skart to tuvākās personas, bet lielo grupu konflikti var iegūt starptautisku raksturu. Turklāt starppersonu konflikta sekas var skart tikai iesaistītās personas, taču lielo grupu konflikta sekas var skart arī trešās puses, kuras tieši konfliktā neiesaistījās, kā arī mazās grupas, kas atrodas lielo grupu sastāvā. Līdz ar to galvenā pazīme, karam kā lielo grupu konflikta rezultātam, ir tā apjoms un sarežģītais raksturs.
Turklāt aplūkojot veidus, kādos būtu iespējams lielo grupu konfliktus vadīt, jāsecina, ka tie ir ļoti līdzīgi tiem pašiem veidiem, kas tiek izmantoti parasto konfliktu vadīšanā. Taču ņemot vērā to, ka karš izpaužas kā grupu sacensība, tad var secināt, ka šādā gadījumā pārējie konflikta vadīšanas veidi nav izdevušies, vai nav tikuši izmantoti. Tomēr tas neizslēdz iespēju, mēģināt veikt kara regulāciju izmantojot tos pašus, konflikta vadīšanas veidus.…