Cik bieži mūsu neīpaši turīgajiem sabiedrības locekļiem nākas ņemt kredītu, lai segtu mācību maksas, iegādātos nekustamo īpašumu vai iegūtu vēl kādu citu labumu, bez kura nav iespējama normāla nākotnes dzīve un kurš pieejams tikai ar kreditora – bankas palīdzību. Bet naudīgākie sabiedrības locekļi ņem kredītu un iegādājas īpašumu, jo tā ir iespēja taupīt savu kapitālu un izmantot svešu naudu, nevis savu, iespējams tāpēc, ka biznesā nopelnītais procents ir lielāks, par to, kas, jāmaksā bankai un tas padara izdevīgu šādu darījumu ilgtermiņā.
Ķīlas tiesība, viens no īpašuma aprobežojumiem, kas ir kā garantija, par kredītu. Faktiski jau tā arī ir, ka jo drošāka ķīla, jo draudzīgāks ir kreditors, un tas ir saprotams. Ķīla tā ir garantija: 1. ka kredīts tiks atdots laikā; 2. ka kredītam būs ekonomisks segums, proti, tā neatdošanas gadījumā īpašums pāries kreditora īpašumā, kas savukārt nozīmē vispilnīgāko un visaptverošāko tiesību lietu tiesībās; 3. ka kredītam būs mazāki procenti.
Pēdējos piecpadsmit gadus kredītiestāžu skaits ir noteikti palielinājies, tas, protams, izskaidrojams ar pieaugošo pieprasījumu pēc tiem, un šis pieprasījums skaidrojams ar to sabiedrība vēlas dzīvot labi tagad, par nākotnes naudu, tā ir prakse no Rietumiem, kur liela daļa sabiedrības rīkojas tieši tā.
Ķīlas tiesība ir viens tiesību institūtiem, kurš pastāvēja romiešu tiesībās, un būtībā ir pārņemts vai recipēts Eiropā. Tādēļ arī pilnā apjomā Baltijas vietējo likumu kopojumā un vēlāk 1937. gadā arī Civillikumā, kas nemainīgi ir spēkā arī pašreiz.…