Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,76 (19%)
Discounted price*:
3,23
Purchase
Add to Wish List
ID number:745212
Author:
Evaluation:
Published: 28.02.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS   
1.  Ķīlas jēdziens un veidi   
2.  Ķīlas tiesību rašanās   
3.  Pārmaiņas ķīlas tiesībās pēc to rašanās   
4.  Ķīlas ņēmēja tiesības   
5.  Hipotēka uz nekustamo īpašumu   
6.  Ķīlas tiesību izbeigšanās   
Extract

Ķīlu tiesības bija pazīstamas jau senatnē. Tās ir vienas no senākajām lietu tiesību veidiem, kas rakstītā veidā parādās jau senajā Romā un to noteikumi atrodami XII tabulu likumos. Ķīlu tiesības kā lietu tiesības ir absolūtas. Senatnē lietu ieķīlāja ar emancipācijas akta vai in iure cessio palīdzību. Parādnieks šajā gadījumā uzticas kreditoram, ka viņš pēc parāda samaksas lietu atdos atpakaļ. Tā bija uzticības vienošanās – pactum fiduciae. Tiesā sūdzēt par neatdošanu nevarēja. Ļaunticīgam kreditoram draudēja tikai pilsoņa neslava – infamia. Vēlāk gan prētora tiesībās tika radīta speciāla prasība pret uzticības lauzēju kreditoru. Attīstoties saimnieciskajai apgrozībai, radās rokas ķīla – pignus. Šādā gadījumā parādnieks, lai nodrošinātu parāda samaksu, nodeva kreditoram savu lietu tikai valdījumā, bet paturēja īpašumtiesības sev. Pignus gadījumā valdījuma nodošana notika bez ceremoniāla, vienkārši ar roku rokā. Trešais romiešu tiesību ķīlas veids ir hipotēka. Tā ir aizgūta no grieķu tiesībām. Hipotēku varēja nodibināt ar vienkāršu vienošanos par lietas ieķīlāšanu starp parādnieku un kreditoru bez lietas nodošanas. Kreditors drīkstēja lietu pārdot, lai segtu parādu. Sākumā par hipotēkas priekšmetu varēja būt kā kustamas, tā nekustamas lietas. Vēlāk gan hipotēku varēja nodibināt tikai uz nekustamu mantu (zemi, ēkām un tml.) Romiešu tiesības paredzēja arī gadījumus, kad ķīlu nodibināja ar maģistrāta lēmumu.
Ķīlas tiesības plaši tiek izmantotas arī mūsdienās. To mērķis ir nodrošināt saistību, radīt saistībai drošību un tādā veidā pacelt saistības vērtību.
Ja kāds no mums vēlas izveidot savu uzņēmumu, vai iegādāties kādu īpašumu, kurš maksā vairāk nekā mums pieder, nekas cits neatliek kā aizņemties naudu no kredītiestādes, vai arī atteikties no saviem mērķiem. Mērķtiecīgākie cilvēki izvēlas naudu aizņemties. Lai no kredītiestādes saņemtu aizdevumu, nepieciešams savu mērķi pamatot. Mums ir jādod kāda lieta – ķīla kā garantija. Tā rodas pirmā saskarsme ar ķīlas tiesībām. Par ķīlu parasti tiek dots savs īpašums – gan kustams, gan nekustams.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,23 €
Work pack Nr. 1198789
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Ķīlas tiesību vispārīgs raksturojums”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/745212

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register