Knosas pils

Krētas kultūra tiek uzskatīta par pamatu visnotaļ iespaidīgajai Senās Grieķijas kultūrai, kas ,savukārt, ir aizmetnis mūsdienu kultūrai, tātad – visas Eiropas attīstības sākums. Tomēr tā ir pirmatnējāka par itin civilizēto grieķu un vēlāk arī romiešu kultūru.
Krētas salā arheologi ir atraduši daudzas liecības par krētiešu kultūru. Tomēr visiespaidīgākā ir Knosas pils – valdnieka Mīnoja mājvieta. Līdz mūsdienām saglabājušies sengrieķu mīti, kuros figurē gan Mīnojs, gan pati pils – tā dēvēta par labirintu. Tieši mīti un vēlme pārbaudīt, vai tajos ir daļa patiesības, bijuši par pamatu arheologu interesei par Krētas salu un Knosu 19.gs.beigās, kad pils tika atrasta.
Savā darbā, izmantojot pieejamo vizuālo materiālu un informāciju par šo kultūru, es vēlos izpētīt seno krētiešu dzīvesveidu, iepazīt Knosas pili, tās saistību ar mītiem un reliģiskajiem uzskatiem, kā arī izpētīt ietekmes no un uz citām kultūrām. Tā kā Krētiešiem bija sava rakstība (lineārais raksts A), bet tā vēl arvien nav atšifrēta, savus secinājumus jāizdara no līdz mūsdienām palikušajiem šīs kultūras mākslas darbiem un arhitektūras.…