Priekšvārds
Kokle ir kaut kas vairāk par latviešu nacionālo instrumentu. Koklei ir dvēsele, tā ir arī simbols. Par kokles lielo nozīmi latviešu kultūrā liecina kaut vai tas, ka ir tik daudz tautas dziesmu un pasaku, kurās minēts šis instruments. Koklei un tās spēlētājam tiek piedēvētas tādas īpašības, kā labestība, gaišums, dvēseliskums.
Bet nekas nestāv uz vietas, un arī kokle laika gaitā mainās. Lai gan izpratne par tās pozitīvismu ir palikusi, klāt nākušas vēl citas, daudzpusīgākas īpašības. Arī man kokle nav sveša, un, sekojot līdzi tās izaugsmei, vēlējos vairāk izpētīt tieši tās jaunāko attīstības posmu – 20. – 21. gs. miju, kad kokle ir dažādojusies līdz ar vidi. To arī izvēlējos par sava diplomreferāta mērķi – apzināt kokli un tās izmantojumu 20. – 21. gs. mijā. Lai sasniegtu mērķi, izvirzu sev šādus uzdevumus:
• raksturot šobrīd esošos instrumenta veidus;
• apzināt koklei rakstošos autorus un repertuāru;
• sniegt ieskatu nozīmīgākajos kokles koncertdzīves pasākumos;
• izveidot iespējami pilnīgu darbu sarakstu, kas tapuši laika posmā no 1990. līdz 2009. gadam.
Informācija par kokles vēsturi ir diezgan brīvi pieejama gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (turpmāk JVLMA) studentu darbos, gan grāmatās un internetā. Savukārt trūkst ziņu par jaunāko kokles attīstības posmu. Materiālus var iegūt vienīgi internetā, presē, kā arī saskarē ar kokļu mūzikā iesaistītiem cilvēkiem. Šo informāciju mēģināju savākt un apkopot savā diplomreferātā, cenšoties radīt mūsdienīgu priekšstatu un vērtējumu par kokli.
Kā viens no maniem informācijas avotiem ir intervijas ar JVLMA Kokles klases docētājām, studentēm, absolventēm, kokles spēles attīstītājām. Par instrumenta būves jaunumiem un attīstību informāciju guvu no koncertkokles meistara Imanta Robežnieka.
20. un 21. gs. saistās ar lielām pārmaiņām kokles mūzikā. Pirmkārt, pārveidots ir pats instruments – kādreiz varēja klasificēt tikai divas, tradicionālo instrumentu grupas – Kurzemes un Latgales kokles, tagad to ir krietni vairāk. Līdzās senajiem, autentiskajiem instrumentiem 20. gs. vidū ir tapusi koncertkokle, bet, tehnoloģijām attīstoties, 21. gs. elektroniski aprīkotas kokles un pat elektriskā kokle. Šīs instrumenta izmaiņas es centos atspoguļot sava diplomdarba pirmajā nodaļā.
Loģiski, ka līdz ar instrumenta pārveidošanu tiek sniegtas plašākas iespējas arī tā izmantošanā. Tādēļ otrā nodaļa ir veltīta šobrīd koklei rakstošo komponistu un koklētāju jaunā repertuāra apzināšanai.
Līdz ar kokles attīstību, tā ir kļuvusi arī par neatņemamu koncertdzīves sastāvdaļu. Kādreiz tās pārsvarā spēlēja vienatnē, sevis garīgai pilnveidošanai, bet tagad kokle ir kļuvusi par koncertinstrumentu ar plašām un dažādām iespējām, kas bieži vien nav sastopamas nevienam citam instrumentam. Tas pēdējos gados ir veicinājis cilvēku intereses pieaugumu. Arvien vairāk tiek rīkoti koncerti un festivāli, kur centrālais instruments ir tieši kokle. Dažādi solisti, ansambļi un citi kolektīvi popularizē kokli arī ārpus Latvijas robežām. Par instrumenta koncertdzīvi, tās svarīgākajiem pasākumiem 20. un 21. gs. mijā, tiek stāstīts noslēdzošajā, diplomreferāta trešajā nodaļā.
…
