Mēs iegāja jaunoja gadsimta. Šā apsvēruma dēļ daudzi jau tagad nodarbojas ar pagājušā gadsimta novērtēšanu, izdara tā analīzi, novērtē tā spilgtākos un ne tik spilgtus notikumus.
Attiecībā uz zemes īpašuma tiesībām, mums neapšaubāmi bija tā laime piedzīvot tādas īpašuma tiesības formas, ko mums bija nācies piedzīvot padomju savienības ietvaros. Tie neapšaubāmi bija kolektīvās zemes īpašuma formas jeb kolhozi. Kolhozu ietvaros zeme it kā piederēja visiem un tanī pašā laikā nevienam. Tā neapšaubāmi bija interesanta zemes īpašuma formas izpausme.
Izvēloties šo tēmu es vadījos pēc principa, kas pēc manām domām šajā gadsimtā likās svarīgi tiesību sfērā šajā priekšmetā, jeb Latvijas tiesību vēsturē. Kolhoziem pēc mana viedokļa bija visai svarīga loma latviešu dzīvē, kas atstāja visai bēdīgas sekas, ar kurām vēl jo projām cīnās lauku ļaudis. Ņemot vērā to, ka latvietis ilgus jo ilgus gadsimtus bija atradies pie zemes, jeb tā var teikt, ka esam cēlušies no zemniekiem, tad kolhozu veidojumi PSRS , kurā ietilpa arī Latvijas PSR, bija liels pārdzīvojums latviešu tautai.
Kā darba uzdevums man šajā darbā būs aprakstīt un izanalizēt kolhozu tiesības, aprakstīt tā nozīmi un lomu, ko tas atstājis uz latviešiem, un vai tas bija pareizi veidot tos, vadoties pēc latviešu mentalitātes, pēc tā cik tomēr latvietim ir svarīga zeme, kā viena no svarīgākām īpašuma formām.…
