Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:819702
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.02.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Sena patiesība vēsta, ka divas galvas gudrākas nekā viena. Lai cik apdāvināts būtu viens darbinieks, daudz vairāk viņš var paveikt, darbojoties aizrautīgā komandā. Komandas veidošana līdz ar organizācijas identitātes radīšanu veicina darbinieku aktivitāti, lojalitāti un atbildīgumu. Tādējādi paaugstinās darbinieku pašapziņa un pašcieņa, kā arī visas organizācijas darbības efektivitāte.
20. gadsimta sākumā tika ieviestas būtiskas pārmaiņas darba organizācijā. Balstoties uz viedokli, ka eksistē tikai viena pareiza pieeja darba organizācijai, tika meklētas iespējas padarīt produkcijas procesu efektīvāku un ekonomiski izdevīgāku. Meklējumu rezultātā Henrijs Fords (Henry Ford) ieviesa konveijera produkciju automašīnu ražošanā.
Lai tālāk pilnveidotu darbu efektivitāti, zinātnieks Majo (Mayo) 1920-tajos gados sāka pētīt apgaismojuma ietekmi uz rūpnīcas darbinieku produktivitāti. Eksperiments pierādīja, ka grupās darbu nosaka kāds ar apgaismojumu nesaistīts faktors – grupas dinamika. Grupas dinamika ātri kļuva par nozīmīgu pētniecības lauku psiholoģijā un pedagoģijā.
Pagāja ilgāks laiks pirms šos pētījumus sāka izmantot darba pasaulē, bet šodien vairākas rūpnīcas ir pārgājušas no konveijera sistēmas uz ražošanu darba grupās, piemēram, Daimler Chrysler dažās rūpnīcās uztic automašīnu ražošanu no sākuma līdz beigām nelielai strādnieku komandai. Par spīti produkcijas ražošanas procesa palēninājumam, šis lēmums attaisnojies, jo produkcija ir kvalitatīvāka, darbinieki apmierinātāki ar darbu, kas samazina darbinieku paviršību un slimošanu. Grupas dinamikas nozīme ir atspoguļota daudzos uzņēmumu organizācijas modeļos, piemēram, projekta un komandas darbā. Arī darbinieku atlasē aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts darbinieku sociālajām prasmēm, kā arī spējai strādāt komandā. Lieli nopelni grupas dinamikas izpētē ir psihologam Kurtam Levinam (Kurt Lewin).
Pēdējos 20 gados ir strauji attīstījusies grupas dinamikas noteikšanā izmantotā sistēmiskās domāšanas pieeja, nosakot, ka situāciju nevar skatīt sašaurināti, tā jāaplūko no visiem to ietekmējošiem aspektiem, jo, mainot kādu aspektu, tas ietekmē situāciju kopumā. Sistēmiskā pieeja tiek izmantota dabas zinātnēs, konsultēšanā, supervīzijā, organizācijas attīstībā, psihoterapijā u.c.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register