Komercaģenta darbības tiesiskais regulējums normatīvajos aktos

Saskaņā ar Komerclikuma (turpmāk – likums) 45.pantu: komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Kā izriet no šīs likuma definīcijas:
1) komercaģents var būt vienīgi komersants, turklāt ne tikai individuālais komersants (fiziska persona), bet arī komercsabiedrība (kapitālsabiedrība un personālsabiedrība). Turpretī principālam saskaņā ar pantu nav obligāti jābūt komersantam, tas var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību. Jāatzīmē, ka principāls var būt arī, piemēram, ārvalsts komersants, kuru Latvijā pārstāv tā komercaģents;
2) komercaģenta darbība var izpausties, vai nu kā darījumu noslēgšanas sagatavošana (jeb starpniecība darījumu slēgšanā) par labu principālam, vai arī kā darījumu slēgšana principālā labā un vārdā.
Ar starpniecību darījumu noslēgšanā saprotama (tieša vai netieša) iedarbošanās uz trešo personu nolūkā panākt, lai šī persona izšķirtos noslēgt darījumu ar principālu. Par darījumu ir atzīstama atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai saskaņa ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1403.pantu, tas nozīmē, ka vienkārša preču (pakalpojumu) reklamēšana, biznesu kontaktu uzturēšana vai norādīšana uz darījumu slēgšanas izdevīgumu vispār, nesaistot to ar konkrētu darījumu noslēgšanu, nav uzskatāma par starpniecību darījumu noslēgšanā. Savukārt ar darījumu noslēgšanu saprotama uz līguma noslēgšanu vērstu gribas izteikumu pieņemšana principāla vārdā. Šajā ziņā komercaģentam jābūt pilnvarotam slēgt darījumus principāla vārdā (pilnvaras izdošana var izrietēt arī no paša komercaģenta līguma).…