Komercķīla kā saistību nostiprinājuma līdzeklis

Ķīla ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko tā atbild. Ar ķīlu nodrošina saistības izpildījumu.
Ķīlas tiesība nodrošina ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus. Ķīlas priekšmetu var pārdot tikai izsolē.
Ķīlas tiesības Latvijas Republikā nosaka Civillikums. Komercķīlas noteikumus regulē Komercķīlas likums; piemērojami arī Civillikumā paredzētie ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Komercķīlas likumu.
Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas Komercķīlas likuma noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā. Komercķīlu reģistrs ir komercķīlu datu bāze, kuru Latvijas Republikā kārto un nodrošina tā publiskumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.
Līdz Komercķīlas likuma spēkā stāšanās laikam (1999. gada 1. martam) komercķīlas noteikumus regulēja likums “Par uzņēmējdarbību” (līdz 1999.gada 1.martam reģistrētās komercķīlas turpina regulēt likums “Par uzņēmējdarbību”). Likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē komercķīla ir ķīlas tiesība uz uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piederošu kustamu lietu (ķermenisku vai bezķermenisku), ja tās ieķīlājums reģistrēts likumā “Par uzņēmējdarbību” 33.¹ pantā noteiktajā kārtībā.
Par komercķīlas priekšmetu var būt:
1.kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai, komersantam);
2.reģistrācijai pakļautas kustamās lietas –sauszemes transportlīdzekļi, lidaparāti un valsts vienotajā dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā reģistrējamie dzīvnieki un ganāmpulki;
3.visa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības; komersanta) manta.…