Komercķīla. Noteikumi. Reģistrācija, grozījumi, cesija un dzēšana. Dokumentu pakete

Līdz šim par komercķīlām dzirdēts visai maz. Tas izskaidrojams ar to, ka līdz šim, ieķīlājot komercķīlu, kredītu varēja saņemt tikai juridiskas personas. No 1999.g. 1.marta, stājoties spēkā jaunajam Komercķīlu likumam, komercķīlas devēji un ņēmēji var būt arī fiziskas personas, kā arī ārvalstnieki, tādēļ interese par komercķīlām pēdējā laikā krietni vien pieaugusi. Līdz ar jauno likumu fiziskas personas varēs ieķīlāt arī tām piederošā uzņēmuma kapitāla daļas, kas līdz šim nebija iespējams.

KOMERCĶĪLAS LIKUMA TAPŠANAS VĒSTURE

Jau 1992.-1993.gadā kļuva skaidrs, ka uzņēmējdarbības kreditēšanas nodrošināšanai un attīstībai ar Civillikuma normām nepietiek. Lai ieinteresētu kredītiestādes izsniegt kredītus vietējiem ražotājiem, bija jāpanāk, lai kredītiestādes justos pietiekami drošas, uzticot noguldītāju naudu uzņēmējiem. Un šeit, protams, ir liela nozīme nodrošinājumam.
Taču Civillikums paredzēja iespēju nodibināt ķīlu tikai ar tās priekšmeta nodošanu valdījumā (rokas ķīla un lietošanas ķīla), vienīgais izņēmums bija hipotēka. Tā kā hipotēku var nodibināt tikai uz nekustamo īpašumu un kuģi, tas nevarēja būt pietiekams nodrošinājums uzņēmēju kreditēšanā, jo retam uzņēmumam piederēja (un arī tagad pieder) tāda tipa īpašumi. Protams, tika meklēti risinājumi, un kredītiestāžu uzmanība pievērsusies kustamās mantas ieķīlāšanai. …