Valsts ekonomiskā stabilitāte nav iedomājama bez noturīgas tiesiskās bāzes, kas ir viens no svarīgākajiem pamatiem brīvā tirgus attīstībai. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemta vesela virkne likumu un valdības noteikumu, kam bija jāsekmē tirgus saimniecības izveide. Šajā sakarā kā svarīgākais normatīvais akts jāmin 1990.gada 26.septembra likums „Par uzņēmējdarbību”. Tam sekoja likumi „Par Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī likumdošanas akti, kas regulē atsevišķas uzņēmējdarbības formas. Būtiska loma bija Civillikuma Lietu tiesību un Saistību tiesību daļu spēka atjaunošanai. Pieņemtais Komerclikums ir nozīmīgs solis Latvijas privāttiesību sistēmas atjaunotnes un sakārtošanas virzienā. Tādējādi tiek pielikts punkts 90.gados juristu aprindās ilgušajām diskusijām par komerctiesiskā regulējuma vajadzību Latvijā. Komerclikuma pieņemšana, kurš veidojams, balstoties uz kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā valdošajām atziņām, ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības virzienā, tuvinot komercattiecību tiesisko reglamentāciju tādu valstu līmenim, kurās pastāv attīstīta tirgus saimniecība, galvenokārt ES vadošo dalībvalstu tiesiskajai reglamentācijai.
Kopumā vērtējot Komerclikuma struktūru, jāsecina, ka tā ir izveidota optimāla un komerctiesību uzdevumiem un regulējuma priekšmetam atbilstoša. Noteikumus par komercķīlu reglamentē „Komercķīlu likums”, kurš tika pieņemts 1998.gada 21.oktobrī, bet stājās spēkā ar 1999.gada 1.martu. Šis likums arī nosaka, kas ir komercķīla un kā notiek tās reģistrācija, grozījumi un dzēšana. Komercķīlas noteikumus regulē arī Civillikumā paredzētie ķīlas tiesību noteikumi (Civillikuma 6.nodaļa).…
