SECINĀJUMI
Veicot, kopsavilkumu var secināt, ka komunikācija uzņēmumā un arī vispār ir ļoti sarežģīts process, kurā var piedalīties no diviem un pat vairākām dalībniekiem. Komunikācija ir tad, ja dalībnieki ir nonākuši līdz kopējam mērķim (komunikācija – „taisu par kopēju”).
Uzņēmums ir visai sarežģīts veidojums, lai tas veiksmīgi darbotos ir nepieciešami cilvēki un komunikācija to cilvēku starpā, lai tas sekmīgi funkcionētu (jo „Organizāciju cilvēku maize – informācija un komunikācija.”).
Darbā ir izskatīti arī tādi jēdzieni kā ziņa, kanāls, saņēmējs, informācijas loma, komunikatīvā ķēde u. c. Un cik svarīgi, ja visi šie posmi labi funkcionē, nerādot informācijas un komunikācijas trūkumu un nepilnības.
Autore ir pievērsusi uzmanību arī komunikācijas vadīšanas stilam, uzsverot pašu galveno, ko nepieciešams ievērot un darīt dotajā brīdī.
Cik svarīgi ievērot visus rakstītus un nerakstītus uzņēmuma noteikumus, sekot un ievērot tos, lai nerastos komunikāciju barjeras, cik svarīga loma ir vadītājam uzņēmuma darbā, cik svarīgi pievērst uzmanību katram darbiniekam, saprast un zināt, kā rīkoties, ja kaut kas nav tā kā vajadzētu būt.
Priekšlikumi Lai cik labi nebūtu viss uzskaitīts, noradīts, vienmēr gadīsies kaut kādi neparedzētie šķēršļi un kavēkļi, kas apgrūtinās darba procesu, lai gan ir iespējami šādu konfliktu risinājumi, diemžēl ne vienmēr visu izdosies nokārot kā grāmatā rakstīts, jo ir jāņem vērā katra cilvēka individualitāte un pašu cilvēcisko faktoru, lai atrisinātu konfliktu. Grāmatās dotās situācijas aprakstītas vispārīgā veidā izslēdzot kaut kādas individualitātes, specifiskus konflikta brīžus, kas nevar būt par risinājumu konfliktam, ja darbinieks dzer, vai viņam ir nomiris kāds tuvs radinieks, šādos gadījumos nedrīkst pielietot vienu un to pašu risinājuma veidu. Ir jārēķinās ar to, ka no konfliktiem pazemināsies pats darbs, darba kvalitāte, tāpēc, ja ir nojausma, ka uzņēmumā ir radusies problēma tā tūlīt ir jāmeklē, un tad kārtīgi izanalizēt to, un piedāvāt vairākus problēmas risinājuma veidus.
…