Cilvēks jau piedzimst ar spēju komunicēt un tā iespējams ir viena no tām būtiskām
īpašībām, kas atšķir no citām radībām uz šīm zemes.
Jau no bērnības, sākumā vecāku, tad apkārtējās sabiedrības vadīts, cilvēks mācās
pareizas uzvedības un sarunas normas: pareizi vārdi īstajā situācijā. Tomēr vai kāds
nav aizdomājies, cik bieži viņš pārtrauc savu sarunu biedru? Cilvēki nereti aizmirst
galveno par komunikāciju - tas ir dialogs ar otru cilvēku/ auditoriju vai jebkuru
cilvēku kopumu, nevis vienkārši vārdi, ko mēs sakām, lai panāktu savu. Tāpat
komunikācija nav tikai vārdi, bet arī ķermenis un tā emocionālās izpausmes.
Komunikācijai vienmēr ir bijusi liela nozīme cilvēka dzīvē, jo ar to cilvēks informē
pasauli par sevi, par savām vajadzībām, par to, ko viņš var piedāvāt vai vienkārši kā
viņš jūtas. Cilvēki komunicē ar nolūku vai vienkārši tāpat, neapzinātā līmeni.
Komunikācijai ar nolūku ir būtiski pārzināt cilvēku psiholoģiju, prast lasīt neverbālos
signālus no sarunu partnera puses un pārvaldīt tos, jo šajā komunikācijā ir būtiska
nozīme stratēģiski virzīt komunikāciju tā, lai tā sasniegti vēlamo mērķi.
Uzņēmējdarbības vidē, īpaši attiecinot to uz vadītāju, šāda veida komunikācija ir
ikdienas parādība, tāpēc vadītājam nav mazsvarīgi strādāt pie komunikācijas spējām,
analizēt un nepārtraukti pilnveidot.
Apsverot labas komunikācijas prasmju nozīmi attiecību ar apkārtesošajiem cilvēkiem veidošanai, šajā darbā, pirmkārt, tiek raksturota komunikācija kā dialogs starp divām komunikācijas pusēm un kā transakciju komplekss, kas jāņem vērā ikvienam, kas vēlas būt veiksmīgs komunikācijā. Otrkārt tiek raksturoti labas komunikācijas principi un tie faktori, kas kropļo un padara neefektīvu komunikāciju.
Treškārt, tiek analizēta komunikācija un tās īpatnības uzņēmējdarbības vidē,
galvenokārt pievēršot vadītāja veidotajām saskarnēm, kas viens no galvenajiem
komunikācijas nesējiem organizācijā. Un visbeidzot, darba noslēgumā tiek doti pāris
ieteikumi un vingrinājumi, kas radīti, lai palīdzētu attīstīt komunikācijas spējas.…