Konflikta risināšanas stratēģija

TEORĒTISKAIS IESKATS KONFLIKTA RISINĀŠANAS PROBLĒMĀ
Konflikta risināšana ir būtisks sociālo zinātņu izpētes jautājums, kas aptver plašu stratēģiju un pieeju spektru. Konflikti var rasties dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā resursu trūkums, vērtību atšķirības, komunikācijas trūkumi un personiskās nesaskaņas (De Dreu, 2008). Konflikta risināšanas stratēģijas var iedalīt vairākās kategorijās: konkurence, sadarbība, kompromiss, izvairīšanās un pielāgošanās (Thomas & Kilmann, 1974). Konfliktu risināšanas stratēģijas ir būtiskas, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un veselīgas attiecības. Teorētiskais ieskats šajā jomā ietver dažādas pieejas un modeļus, kas palīdz izprast konfliktu būtību un efektīvas risināšanas metodes. Krievu zinātnieki E.Bogdanovs un V.Zazikins ( Bogdanov, Zazikin, 2004) konfliktu definā kā: “Konflikts ir pretdarbība starp subjektiem, ko rada grūti atrisināmas un subjektīvi nozīmīgas pretrunas, un saistīta ar asiem emocionāliem pārdzīvojumiem.”

Konfliktu risināšanas stili:
Pēc Keneta Tomasa un Ralfa Kilmena (Thomas-Kilmann Conflict Mode Instrument, TKI) modeļa, ir pieci galvenie konfliktu risināšanas stili: konkurence, sadarbība, kompromiss, izvairīšanās un pielāgošanās (Thomas, K.W., & Kilmann, R.H., 1974). Katra stila izmantošana ir atkarīga no situācijas un individuālajām īpašībām.…