Mūsdienās neviens cilvēks nav viens. Cilvēks dzīvo sabiedrībā. Sabiedrība, kurā konkrētais indivīds dzīvo nosaka šā cilvēka dzīvesveidu, izturēšanos, saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Cilvēks ir sabiedriska būtne, tas nozīmē, ka ikviens no mums ir lielākā vai mazākā mērā saistīts ar citiem. Protams, pastāv daži izņēmumi, kā nereti grāmatās aprakstītie vientuļnieki, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ pilnīgi izolējas no sabiedrības un dzīvo tikai savu dzīvi. Te gan jāsaka, ka šādā gadījumā šis vientuļnieks arī dzīvo tikai sev. Lielum lielas vairums cilvēku ir savā starpā saistīti tādās vai citādās grupās, organizācijās, kopienās, partijās, frakcijās, kastās, rasēs, šķirās u.tml. Katru indivīdu var pieskaitīt pie vairākām dažādām sabiedrības grupām atkarībā no neskaitāmiem apstākļiem. Te var minēt neskaitāmus piemērus. Cilvēks, kas darba laikā ir “bargs priekšnieks”, kurā priekšā “dreb” padotie, kura vārds ir likums, pēc darba beigām var pārvērsties par vienkāršu sarunu biedru, par medību kolēģi vai pat makšķernieku. Bieži vien tas, pie kādas sabiedrības grupas katrs no mums pieder atkarīgs ne tikai no paša indivīda, bet arī no apstākļiem, kādos konkrētā laika momentā nonākam. Bieži vien starp indivīdu grupām (organizācijām), kurās indivīdi apvienojas pēc visdažādākajiem motīviem rodas viedokļu nesaskaņas, ko citādi sauc par konfliktiem. Nereti konfliktu motivācija pat nesaskan ar atsevišķa indivīda viedokli un uztveri, bet grupas loceklis ir spiests palikt pie vispārpieņemtā viedokļa tikai tāpēc, ka viņš ir šīs grupas loceklis. Pretējā gadījumā indivīdam draud izslēgšana no grupas vai organizācijas. Šim par ļoti spilgtu piemēru uzskatu situācijas, kuras visai bieži ir novērojamas mūsu pārvaldes orgānos, it sevišķi Saeimā. Pieņemsim, ka deputātam “I” ir viedoklis “VI”, bet Saeimas frakcijai “F” ir cits viedoklis – “VF”. Konkrētajam deputātam (indivīdam), lai netiktu izslēgts no frakcijas vai, labākajā gadījumā pakļauts asai kritikai, nākas pieņemt frakcijas viedokli, kaut gan tas nesakrīt ar paša domām un uzskatiem…
