Katra cilvēka dzīvē nozīmīgu vietu ieņem sociālie kontakti ar citiem cilvēkiem. No tā, kā veidojas attiecības ar cilvēkiem gan privātajā, gan darba sfērā, lielā mērā atkarīga katra cilvēka pašizjūta, sasniegumi darbā, arī tuvāko cilvēku pašizjūta. Tomēr ne vienmēr cilvēkiem izdodas savu saskarsmi ar citiem veidot tā, ka tiek ievērotas visu saskarsmes dalībnieku intereses un vēlmes, risinot savas domstarpības. Lai arī cik prasmīgi cilvēki cenšas veidot saskarsmi ar citiem, nav iespējams izvairīties no konfliktiem. Konflikti ir un būs mūsu dzīves sastāvdaļa. Psiholoģiskie pētījumi rāda, ka cilvēks vienas dienas laikā var tikt iesaistīts pat vidēji astoņās konfliktsituācijās. Tāpēc sevišķi nozīmīgi ir gūt psiholoģijas zināšanas, prasmes un iemaņas par konfliktu risināšanu.
Šajā darbā esmu nolēmis izpētīt konflikta būtību, konflikta veidus, cēloņus, dažādas konflikta risināšanas iespējas pozitīvai konflikta risināšanai.
Vērojot cilvēku uzvedību ikdienas situācijās, var secināt, ka daudzi cilvēki neprot vai nevēlas konstruktīvi risināt konfliktus. Konflikti nereti tiek risināti ļoti agresīvi, pazemojot otru konfliktā iesaistīto pusi. Uzskatu, ka daudziem cilvēkiem – gan maniem vienaudžiem, gan pieaugušajiem būtu svarīgi aktualizēt savas zināšanas un prasmes par to, kā risināt konfliktus pozitīvā ceļā. Zināšanas un prasmes par konfliktu risināšanu ir nozīmīgas arī man pašam, jo savus darba pienākumus pildu pašvaldībā.
Savā ikdienas darbā bieži redzu neveiksmīgus konfliktu risinājumus, bet maz pozitīvā. Taču tieši zināšanas un prasmes par pozitīvu konfliktu risināšanu ir sabiedrības ieguvums. Ja visi tās izmantosim, sabiedrība kļūs humānāka, samazināsies agresija un vardarbība. Šīs prasmes un zināšanas sevišķi nepieciešamas arī jauniešiem.…
