Tagad, mūsu straujā, strīdiem pilna dzīvē bez prasmes aizstāvēt sevi, pārliecināt citus, iziet no konflikta kā uzvarētājs, cilvēkam vienkārši nav iespējams izdzīvot. Pēdējos gados kļuva acīmredzami, ka katram, kurš grib ne tikai izdzīvot, bet arī pārspēt mūsu pasaulē, jāzina konflikta teoriju un jāprot praksē pielietot konflikta novēršanas veidus.
Dzīve ir sarežģīta un bieži vien konflikts nav tikai pretēju viedokļu sadursme. Konfliktam var būt daudz dziļāka jēga, un to uzreiz ir jāpamana, spriežot pēc saskarsmes stila, neverbāliem žestiem, temperamenta tipa, stresa ietekmes un citiem konflikta risināšanu ietekmējošiem faktoriem.
Ceru ka, pēc mana referāta izlasīšanas, jums paliks skaidrāk kā jārīkojas dažādās situācijās, kuras draud ar strīdu, kā arī jārisina konfliktu ar vismazākiem zaudējumiem gan vienai, gan otrai pusei. Jā, ar vismazākiem zaudējumiem, nevis ar uzvaru, jo, gan pēc manas personiskas dzīves pieredzes, gan pēc amerikāņu psihologa Deila Karnegi darbiem iziet, ka strīdā uzvarēt nevar . Nevar tāpēc kā, ja jūs esat zaudējis strīdā – jūs esat zaudējis, bet, ja jūs uzvarējāt – jūs arī esat zaudējis. Kāpēc? Tāpēc ka, iznīcinot visus pretinieka argumentus, jūs aizķērāt viņa pašcieņu, un viņš nebūs apmierināts kamēr neatriebsies!
Mana analīze palīdzēs jums pārveidot konfliktu par abām pusēm piemēroto risinājumu.
Jo straujāks kļūst sabiedrības dzīves ritms, jo ātrāk pieaug arī iespējamo konfliktu skaits. Tāpēc ir jāsaprot kā rodas konflikti, kā tie ietekmē notikumu attīstību un kā panākt sekmīgu sadarbību sarežģītās situācijās.
Daniels Vebsters konfliktu definē šādi:
1.Sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem, savstarpēji nesaderīgiem indivīdiem;
2.Antagonisks stāvoklis vai rīcība (kas attiecas uz dažādiem uzskatiem, interesēm vai cilvēkiem);
3.Cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības;
4.Naidīga sadursme (I. – 9.)
Vienkāršiem vārdiem sakot – konflikts rodas, ja pastāv konkurējošie vai nesavienojamie viedokļi. Parasti cilvēki domā, ja ir izteikti divi pretējie viedokļi, tad taisnība jeb vispiemērotākā risināšana ir vidū. Īstenībā, ka atzīmēja Ģetē, vidū ir problēma. Taisnība var būt visur, kas, savukārt, padara bezjēdzīgu vidējas aritmētiskas metodes izmantošanu. Kā arī pretim visiem pazīstamam izteicienam – strīdos rodas taisnība. Strīdos visbiežāk rodas uzvara. Pie tam vēl zaudējošā puse paliek ar savu viedokļi un gaida revanšu, galīgi zaudējot spēju pieņemt svešus viedokļus.…
