Problēmu risināšana.
Tā ir metode, kur nesaskaņas tiek risinātas nekavējoties. Tas ir process, kur konflikts tiek aplūkots kā problēma, tas nozīmē, ka problēma ir apzināta, ir savākta visa informācija, ir attīstītas un izanalizētas alternatīvas un visvairāk atbilstošākā alternatīva tiek izvirzīta, kā galvenā problēmas risināšanas tehnika. Šo metodi teorētiski uzskata par labāko veidu, kā rīkoties ar konflikta situāciju, tādēļ, ka abas puses var tikt pilnībā apmierinātas. Protams, šāds atrisinājums var būt tikai tad, ja konfliktā iesaistītās puses ir gatavas strādāt kopā un meklēt tādu risinājumu, kas apmierinātu abu pušu vajadzības. Metode ir laikietilpīga, jo prasa abu pušu iesaistīšanos un vēlmi atrisināt šo problēmu. Ja risinājums ir nepieciešams nekavējoties vai ātri šī metode īsti nederēs, jo abu pušu iesaistīšanās un risinājuma meklēšana aizņem pārāk daudz laika.
Dažas no šīm pamata metodēm ir vairāk vadītspējīgas nekā citas. Problēmas risināšana ir labākās metodes izvērtēšana, kā tā var ietekmēt projekta rezultātus, kuri apmierina visas puses. Šīs metodes nestrādā pilnīgi visās situācijās, īpaši, ja situācija ir ļoti kritiska. Nesaskaņu nogludināšana un atturēšanās ir metodes, ar kuru palīdzību nevar pieņemt lēmumus strīdu jautājumos. Savukārt piespēšana nodrošina ātru risinājumu, bet padara konfliktu asāku. Arī kompromiss nodrošina risinājumu, bet šie risinājumi reti kad apmierina visas iesaistītās puses. Projekta vadītāja ziņā ir izvērtēt un izvēlēties labāko metodi, ar kuras palīdzību varētu gūt, maksimāli labākus rezultātus. Citiem vārdiem sakot, projekta vadītājam jāvada konflikta situācija.
Ir arī citas metodes, kuras projektu vadītāji var izmantos konflikta risināšanā. Šīs metodes no iepriekšminētajām atšķiras ar to, ka tām ir daudz personīgāks konflikta apskates stils. Šie pieci stili ir:
1. augsta nozīme personīgajiem mērķiem un zema attiecībām (vinnēt/zaudēt),
2. zema nozīme personīgajiem mērķiem un augsta attiecībām (piekāpties/zaudēt),
3. zema nozīme personīgajiem mērķiem un zema attiecībām (zaudēt/aiziet),
4. ierobežota nozīme personīgajiem mērķiem un ierobežota attiecībām (kompromiss),
5. augsta nozīme personīgajiem mērķiem un augsta attiecībām (Integrējošs stils).
…
