Konfliktu veidi, cēloņi un risināšanas paņēmieni darba kolektīvā

Konflikti ir normāla mūsu dzīves sastāvdaļa. Konflikti tiek izraisīti gan apzināti, gan neapzināti. Par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. Konflikts ir negatīvas emocijas, kas rodas mērķu, uzskatu pretdarbības apstākļos. Konfliktu pavada saspringtas starppersonu attiecības, tādēļ no ētiskā viedokļa konflikts vērtējams kā negatīva parādība. Konfliktējošās puses parasti cenšas uzsvērt pierādīt savu viedokli. Tātad tiek vākti fakti, kas savukārt vērtējams kā pozitīvs process. No otras puses konflikts ir dialoga ekstremāla forma, kurā negatīvu emociju rezultātā uztvere var tikt izmainīta. Konfliktsituācijā tās dalībnieku emocionālā spriedze palielinās un līdz ar to vēlamā rezultāta sasniegšanas iespējas var pazemināties. Konflikts var būt dažāda rakstura un satura. Tā saturs ir atkarīgs no pušu informētības, prasmes vadīt dialogu konfliktsituācijā. Visus cilvēkus var iedalīt tipos atkarībā no lomas konflikta situācijā:
Tā kā mēs attīstām mūsu vispārīgā konflikta perspektīvas, mums vajag apskatīt tā iemeslus. Katram konfliktam ir savs īpašs iemesls, un izplatītākie no tiem ir :savtīgums, psiholoģiskās vajadzības, vērtības.
Konfliktu risināšanas veidi ir septiņi, kuri ir apskatīti šajā darbā.
Konflikta atrisinājums piedāvā izaugsmes iespējas. Ja konfliktu atrisina, tas nozīmē, ka kāds/kāda ir mainījusi vai paplašinājusi savu redzes loku. Tādēļ konflikts tiek apskatīts nevis kā nasta (slogs) vai kaut kas šausmīgs no kā pa visām varēm jāizvairās, bet gan kā vērtīga izdevība radīt ko pozitīvu.
…