Autors izvēlējās šo tematu, tāpēc, ka tirgus saimniecība ir cieši saistīta ar konkurenci un kārtīgam uzņēmējam ir labi jāorientējas tajā. Konkurencei ir vairāki veidi - pilnīgā, nepilnīgā un savukārt pēdējā iedalās vēl smalkāk - monopols, oligopols un monopolistiskā konkurence.
Produkts pats spēj sevi pārdot tikai ļoti īpašos apstākļos. Mūsdienās uzņēmuma darbiniekiem ir jāapzinās prasības, ko tirgus gaida gan no produktiem, gan uzņēmuma. Lai sasniegtu uzņēmuma mērķi, tam ir jāpiedāvā tāda veida preces un pakalpojumi, kas klientiem ir ne tikai vajadzīgi un iekārojami, bet arī tos apmierina. Daži japāņu uzņēmumi ir gājuši vēl tālāk- tie grib klientu ne tikai apmierināt, bet arī iepriecināt.
Ieejot jaunajā tūkstošgadē, uzņēmumi sastopas ar jaunām tirgus problēmām, kas prasa ieviest lielas izmaiņas produktu tirgzinībās (mārketingā). Internets ir radījis jaunas iespējas un uzdevumus ikvienam uzņēmumam. Visa pasaule patiesībā atrodas viena taustiņa attālumā, un tas pats attiecas uz konkurentiem.1
Mūsdienās lielākajā daļā nozaru preču piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums. Preču bagātība, pat pārbagātība, izvirza prasības katra uzņēmuma efektivitātei šajā pircēja tirgū. Konkurences līdzekļi ietver tos līdzekļus, kas ir pieejami uzņēmumam, lai ietekmētu pieprasījumu pēc savām precēm un pakalpojumiem. Mārketinga speciālisti konkurences līdzekļus parasti grupē tā sauktajā mārketinga kompleksā (Marketing Mix) vai četros “P”(angļu valodā):
Produkts*, cena**, veicināšana*** un vieta***2.
Tāpēc ir interesanti apskatīt konkurences būtību, viņas atspulgu ekonomiskajā zinātnē, problēmas, kas radušās sakarā ar to, kā arī raksturot konkurētspēju. Šie jautājumi tiek izskatīti šajā darbā.…
