Vārds “korupcija” pēdējā laikā tiek skandināts ja ne katru dienu, tad vismaz pārdienām. “Vienkāršā tauta” par korumpētiem sauc visus - valdību, ierēdņus, Saeimas deputātus, jo, viņuprāt, nevēlēšanas saprast sabiedrības problēmas un nepopulāru lēmumu pieņemšana ir tikai un vienīgi korupcijas pazīme, jo “tas noteikti kādam ir izdevīgi”. Par korumpētiem tiek saukti ierēdņi (nereti ne bez pamata), kuri nedēļām ilgi nespēj atbildēt uz iesnigumiem vai arī bez “ārēja stimula” necenšas atrisināt kādas iedzīvotāju vai uzņēmumu problēmas. Protams, lielākajai daļai sabiedrības vārds korupcija ir sinonīms jēdzieniem “kukuļņemšana” vai “kukuļdošana”, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka plašākā mērā viņus šī problēma neskar - to, ko “tur augšā dara tie lielie”, daudzi neuzskata par sevi interesējošiem faktiem vai arī apmierinās ar izvairīšanos no viedokļa paušanas, atrunājoties, ka “mēs tāpat tur neko nevaram darīt”.
Par korupciju lielākā mērogā, tas ir - par politisko korupciju jeb tā saukto “valsts nozagšanu” Latvijā sāka runāt pavisam nesen, pēc kārtējā Pasaules Bankas (PB) ekspertu pētījuma publiskošanas. Fakti likās “kliedzoši” - Latvijā ir tik augsts korupcijas līmenis, ka varētu atbaidīt jebkuru potenciālo investoru.
PB eksperti, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bija norādījuši, ka 10% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka ir devuši kukuļus vai ka Latvijā šāds process notiek. Eksperti secinājuši, ka īpaši tā saucamajā "valsts nozagšanā" piedalās lielās firmas, kas ir ieinteresētas saņemt pasūtījumus vai ietekmēt amatpersonas.
Kā grāmatas “Korupcija” ievadā raksta bijušais tieslietu ministrs Valdis Birkavs, citas valstis Latviju pašlaik vērtē pēc dažādiem kritērijiem, arī pēc korupcijas izplatības, un viens no tās noteikšanas veidiem ir starptautiskās organizācijas “Transparency International” Korupcijas uztveres indekss. Pēdējo gadu laikā šis indekss rāda situācijas uzlabošanos, taču optimismam tik un tā neesot pamata.
PB pētījumā “Korupcijas seja Latvijā” norādīts, ka korupcijas saknes Latvijā saglabājušās vēl no padomju sistēmas, kad ekonomiskā, politiskā un tiesu vara bija apvienotas un tādēļ korupcija varēja netraucēti izplatīties. Pagātnes mantojuma iespaids esot vērojams privātā biznesa interešu dominēšanā pār valsts politiku, ko nespēj ierobežot arī salīdzinoši vājā tiesu sistēma. …
