Daiļrades psiholoģija pēta radošā procesa psiholoģisko mehānismu norisi kā subjektīvu aktu un kā tajā rodas personības kreatīvais potenciāls, kurš nodrošina produktīvu rezultātu.
Psiholoģijā kreativitāti pēta jau pietiekoši ilgi (J.A.Pomomarevs, D.B. Bogojavļenskaja, A.M.Matjuškins, O.K.Tihomirovs,M.G.Jaroševskis u.c.) kā personības intelektuālās aktivitātes parādību un radošu domāšanu. Kā dominējošā kategorija radošajā procesā izvirzās – kreatīva personība; radošais process realizējas radošā produktā, kas palīdz personībai pašaktualizēties. Šī secība atkārtojas jaunā attīstības posmā, kas rada dialektisku likumsakarību kreativitātes trīsdimensiju kategoriju akmeoloģijā.
Filozofijā kreativitāte tiek apskatīta kā kategorija, kas aktualizējas radītāja personībā, sinerģētiskā procesā, objektīvi un subjektīvi jauna produkta rašanās rezultātā. “Personība” – dinamiska, intelektuāli, socio-kulturāli un morāles-gribas cilvēka īpašības, kas ir samērā noturīga veseluma sistēma, tā izpaužas cilvēka apziņas un darbības individuālās atšķirībās.
“Process” traktējas kā likumsakarīgas, secīgas izmaiņas, to pāreja citā kvalitātē (attīstība): objekta un tā stāvokļa likumsakarīgas izmaiņas.
“Attīstība” – tā ir neatgriezeniska virzība, objekta un personības likumsakarīgas izmaiņas.
Darbības “rezultāts” – reāli un ideāli pārveidots tās produkts.…