-
Kredītu tirgus
Lielākajā daļā banku aizdevumi veido līdzekļu lielāko un vissvarīgāko daļu. Stabilā ekonomikas vidē starpība starp kredītresursu pašizmaksu un bankas noteikto procentu likmi ir diezgan maza, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai zaudēto aizdevumu īpatsvars būtu pēc iespējas mazāks.
Aizdevuma jeb kredīta izpēte jāsāk ar kredītu kā abstrakciju, kas sevī ietver visas klasiskās kredīta formas:
1.Komerciālais kredīts – aizdevums, kuru piešķir piegādātājs, pārdodot preces vai pakalpojumus pēc atliktā maksājuma principiem.
2.Valsts kredīts – aizdevums valsts budžeta deficīta segšanai vai konkrētu investīciju programmu finansēšanai. Valsts ir aizņēmējs, bet kreditori var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas.
3.Bankas kredīts – aizdevums, kuru fiziskajām vai juridiskajām personām piešķir banka. Banku kredīti ir ļoti daudzveidīgi. Banku kredītus var klasificēt atkarībā no mērķa, kreditēšanas paņēmiena, procentu likmēm, termiņa, aizdevēja.
Visas šīs kredīta formas raksturo viens aizdevuma būtības aspekts – kredīta attiecībās viena puse ir līdzekļu aizdevējs, bet otra puse – līdzekļu aizņēmējs.
Tomēr savā darbā es izskatīju tikai vienu aizdevuma formu – kredītus, kas saistīti ar uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu.
Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kas normālas ražošanas vai komerciālas darbības cikla gaitā ne ilgāk kā viena gada laikā kopš bilances datuma var pārvērsties par naudas līdzekļiem. To veidošanai var novirzīt līdzekļu īstermiņa avotus, t.i., kas uzņēmuma rīcībā ir ne ilgāk par vienu gadu. To sastāvā ietilpst: krājumi, debitoru parādi, īstermiņa vērtspapīri un līdzdalība, naudas līdzekļi. Apgrozāmo līdzekļu kreditēšana nozīmē izsniegt kredītus preču apgrozījuma palielināšanai, optimālā izejvielu un materiālu krājumu klāsta nodrošināšanai. …
Lielākajā daļā banku aizdevumi veido līdzekļu lielāko un vissvarīgāko daļu. Stabilā ekonomikas vidē starpība starp kredītresursu pašizmaksu un bankas noteikto procentu likmi ir diezgan maza, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai zaudēto aizdevumu īpatsvars būtu pēc iespējas mazāks. Jau viduslaikos parādījās vairākas kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13, gadsimtā bija līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam. Kredītpolitika ir likumdošana, organizācija un ideoloģija, kā pareizi, izmantojot kredīta iekšējos likumus un kredīta un naudas sakaru, nodrošinātu valsts ekonomisko patstāvību, uzņēmējdarbības līmeņa tuvošanos globālās ekonomikas prasībām. Tādejādi veicinot tādu labklājības pieaugumu, kas nebalstās vienīgi uz pakļaušanos stihiskiem tirgus procesiem, kas dod tikai īslaicīgu efektu vai izdzīvošanu, bet, kas virzīta uz to, lai attiecīgais valsts un reģiona segments eksistētu arī samērā tālā nākotnē un dotu iespēju ar kredīta un naudas palīdzību sekmīgi integrēties Eiropā un pasaulē. Jau viduslaikos parādījās vairākas kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13, gadsimtā bija līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam. Kredītpolitika ir likumdošana, organizācija un ideoloģija, kā pareizi, izmantojot kredīta iekšējos likumus un kredīta un naudas sakaru, nodrošinātu valsts ekonomisko patstāvību, uzņēmējdarbības līmeņa tuvošanos globālās ekonomikas prasībām. Tādejādi veicinot tādu labklājības pieaugumu, kas nebalstās vienīgi uz pakļaušanos stihiskiem tirgus procesiem, kas dod tikai īslaicīgu efektu vai izdzīvošanu, bet, kas virzīta uz to, lai attiecīgais valsts un reģiona segments eksistētu arī samērā tālā nākotnē un dotu iespēju ar kredīta un naudas palīdzību sekmīgi integrēties Eiropā un pasaulē. Jau viduslaikos parādījās vairākas kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13, gadsimtā bija līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam. Kredītpolitika ir likumdošana, organizācija un ideoloģija, kā pareizi, izmantojot kredīta iekšējos likumus un kredīta un naudas sakaru, nodrošinātu valsts ekonomisko patstāvību, uzņēmējdarbības līmeņa tuvošanos globālās ekonomikas prasībām. Tādejādi veicinot tādu labklājības pieaugumu, kas nebalstās vienīgi uz pakļaušanos stihiskiem tirgus procesiem, kas dod tikai īslaicīgu efektu vai izdzīvošanu, bet, kas virzīta uz to, lai attiecīgais valsts un reģiona segments eksistētu arī samērā tālā nākotnē un dotu iespēju ar kredīta un naudas palīdzību sekmīgi integrēties Eiropā un pasaulē.Jau viduslaikos parādījās vairākas kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13, gadsimtā bija līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam. Kredītpolitika ir likumdošana, organizācija un ideoloģija, kā pareizi, izmantojot kredīta iekšējos likumus un kredīta un naudas sakaru, nodrošinātu valsts ekonomisko patstāvību, uzņēmējdarbības līmeņa tuvošanos globālās ekonomikas prasībām. Tādejādi veicinot tādu labklājības pieaugumu, kas nebalstās vienīgi uz pakļaušanos stihiskiem tirgus procesiem, kas dod tikai īslaicīgu efektu vai izdzīvošanu, bet, kas virzīta uz to, lai attiecīgais valsts un reģiona segments eksistētu arī samērā tālā nākotnē un dotu iespēju ar kredīta un naudas palīdzību sekmīgi integrēties Eiropā un pasaulē. Jau viduslaikos parādījās vairākas kredītu formas. Viens no kredītu veidiem 13, gadsimtā bija līdzīgs mūsdienu hipotekārajam kredītam.
- Darbaspēka tirgus Zviedrijā
- Kredītu tirgus
- Patērētājs un tirgus
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Vērtspapīru tirgus
Research Papers for university17
-
Latvijas apdrošināšanas tirgus dalībnieki 1998.-2002.gads
Research Papers for university19
Evaluated! -
Tirgus izpēte uzņēmumam "Aldaris"
Research Papers for university19
-
Vērtspapīru tirgus
Research Papers for university12
-
Rīgas Fondu birža un tās loma vērtspapīru tirgus attīstībā
Research Papers for university15
Evaluated!