Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:945794
 
Evaluation:
Published: 20.12.1999.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 14 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Krievijas ekonomiskais raksturojums    4
  Zinātne un militārais raksturojums    7
  Politikas raksturojums    9
  Ārpolitika    12
  Kultūras raksturojums    14
  Svētki bijušajā Padomju Krievijā    16
  Nobeigums    17
  Literatūras novērtējums    18
  Izmantotā literatūras sarakts    19
Extract

Tūlīt pēc kara visās Eiropas zemēs, izņemot komunistisko Krieviju, valsts pārvaldes forma bija demokrātija. Taču demokrātija kā pārvaldes forma bija pārāk vāja un maz iedarbīga, lai ar tās palīdzību risinātu pēckara sasāpējušās problēmas. Eiropas valstīs cita pēc citas izveidojās autoritāras valdības: Ungārija, Itālija, Turcija, Spānija, Albānija, Portugāle, Polija un Dienvidslāvija to izdarīja 20.gados, un desmitgades otrajā pusē arī Lielbritānijā, Vācijā un Francijā pie varas nāca konservatīvas valdības. Vācijā demokrātija ātri izbeidzās ar Hitlera nākšanu pie varas 1933.gadā. No lielākajām valstīm vienīgi Lielbritānijā un Francijā demokrātija turpināja pastāvēt.
Krievijas ekonomiskais raksturojums. Kad komunistu valdība nāca pie varas, rūpnieciskās ražošanas apjoms bija trīs ceturtdaļas no 1913. gada apjoma, aramzemes bija mazāk, dzelzceļa sistēma bija haotiska un cenas strauji kāpa. Pašu strādnieku veikta neoficiāla nacionalizācija, nemitīgais pārtikas trūkums pilsētās un Pilsoņu kara izcelšanās radīja nepieciešamību valstij stingrāk kontrolēt saimniecību. Tāpēc 1918. gada jūnijā visi uzņēmumi tika nacionalizēti, sākās labības un citas pārtikas rekvizīcija zemniekiem. Tika aizliegta privātā tirdzniecība, un valsts kārtoja visas darba attiecības.
Centrālās iestādes, kam vajadzēja pārvaldīt saimniecību, nepietiekami pārzināja faktus, bija pārāk birokrātiskas un izdeva nepraktiskus rīkojumus. Trūka rūpniecības preču, jo bija pārtraukto sakaru dēļ izejvielas nebija pieejamas un tirgi bija sašaurinājušies. 1921.gadā rūpniecība saražoja tikai 15 procentus no 1913.gada kopprodukta. Turklāt trūka arī pārtikas - daļēji tādēļ, ka zemnieki pretojās pārtikas rekvizīcijai tādā veidā, ka ražoja tikai tik daudz, lai pabarotu sevi. 1921. gadā izaudzēja tikai pusi no 1913.gadā izaudzētās labības, un līdzīgs kritums bija lopkopībā. 1920.-1921. gadā sausuma laikā Pievolgā nomira 5 miljoni cilvēku. Nepietiekamai preču daudzums nenovēršami izraisīja inflāciju. Triju gadu laikā pēc 1917.gada novembra notikumiem cenas pieauga simtkārtīgi. Papīrnauda kļuva gandrīz nevērtīga, tādēļ pārgāja uz preces maiņu pret preci.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1112167
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register