Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:930737
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.05.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Desmit gadu laikā iekšzemes kopprodukts ir audzis rekordātrumā, proti, no 1992. gada 19 biljoniem rubļu līdz 9,041 bilj. rubļu 2001. gadā, t.i. saražotais galapordukts ir pieaudzis par 475.8 reizes. Iekšzemes kopprodukta palielināšanās par gandrīz 500 reizēm nebūt nenozīmē, ka visus šos gadus Krievijas Federācijas ekonomiskā aktivitāte ir bijusi ar augšupvirzošos tendenci. Nominālais iekšzemes kopprodukts, ko aprēķina summējot galapreču un pakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumus fakstiskajās cenās konkrētā gadā, ietver informāciju par ražošanas apjoma un cenu izmaiņām. Ja nominālo iekšzemes kopproduktu salīdzina laika posmā no 1992. gadam līdz 2001. gadam, tad par fiziskā ražošanas apjoma izmaiņām datus iegūt nevar, jo cenām katru gadu pieaugot, nominālais iekšzemes kopprodukts var pieaugt uz patēriņa cenu izmaiņu rēķina pat tad, ja produkcijas izlaide ir samazinājusies. Piemēram, 1999. gadā patēriņu cenas pieauga par 85.68% attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet nominālais IKP pieauga no 2,741 bilj. rubļu līdz 4,767 bilj. rubļu, kas ir par 1.8 reizēm vairāk. Tāpēc, salīdzināšanai izmanto reālo iekšzemes kopproduktu (skatīt 2.tabulu), ko aprēķina summējot galapreču un pakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu izvēlētā bāzes gada cenās.
Ekonomikai atrodoties iedobuma fāzē, produkcijas ražošanas apjoms ir viszemākais. Uzņēmumi cieš zaudējumus un daudzi ir spiesti bankrotēt, kā rezultātā pieaug bezdarba līmenis valstī. Iedzīvotāju un uzņēmēju izdevumi ir minimāli. Valdībai veicot noteiktus makroekonomiskos pasākumus, ekonomika pāriet uz kāpuma fāzi, kur ražošanas apjomi pieaug un bezdarba līmenis sarūk.
Kā redzams no datiem, reģistrētais bezdarbs ir mazāks par kopējo bezdarbu, kas ir saprotams, jo ne visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, zaudējot darba vietu, piereģistrējas valsts nodarbinātības dienestā. Respektīvi, cilvēkam, kas tikko ir kļuvis par bezdarbnieku, sākumā vēl pastāv cerība tuvākā nākotnē atrast jaunu darba vietu.
Saskaņā ar Filipa līkni, pieaugot bezdarba līmenim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, inflācijas tempam (skatīt 5.tabulu) ir jāsamazinās un otrādi.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register