Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:546397
 
Evaluation:
Published: 13.02.2018.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  AAS „ Gazprom”    4
2.  Krievijas-Ukrainas attiecības un AAS „Gazprom”    5
3.  Krievijas gāzes vara pasaules enerģētikas tirgū    7
4.  Krievijas-Ukrainas „gāzes kari“, tas motīvi un sekas    8
  Secinājumi    12
  Izmatotās literatūras un avotu saraksts    15
  Pielikums    16
Extract

Secinājumi
„Gāzes karu” ietekmes faktori – politiskie vai ekonomiskie?
Analizējot Krievijas-Ukrainas attiecības, mēs ļoti krāsi varam redzēt Krievijas valdības un valsts nacionālā uzņēmuma AAS „Gazprom” gan politisko, gan ekonomisko ietekmi uz Ukrainas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām norisēm.
Mēs vairāk pievērsāmies tam, ka tomēr Krievija un tai piederošais uzņēmums AAS „Gazprom” ir vairāk izmantots kā politisks nevis ekonomisks instruments attiecību regulēšanā gan ar Ukrainu, gan ar ES un citām pasaulēs valstīm, kas ir saistītas ar to caur citiem projektiem („BlueStream”, „NordStream” u.c.) Kaut arī ekonomisks faktors dominē abu valstu attiecību regulēšanā, tomēr šis faktors paliek par politisko instrumentu Krievijas valdības rokā, tam ir sekojoši iemesli:
• Tieši politisks: Krievija vēlās noturēt Ukrainas valsti savu interešu sfērā, jo tā vēl bijusi PSRS laikos tas valdībai stratēģiski nozīmīgs ģeopolitiskais aspekts attiecību regulēšanā ar Rietumeiropu – nepieļaut Ukrainas iestāšanos ES un NATO;
• Tieši politisks: Krievija vēlās padarīt ES valstīs vairāk padarīt ekonomiski atkarīgas energoresursu jomā, līdz ar to ietekmējot to valstu citas dzīves sfēras, izmantojot Ukrainu un gāzes tranzītu caur to kā ģeopolitiski stratēģisko punktu;
• Tieši politisks: Krievijas un AAS „Gazprom” cenas tiek politizētas un aprēķinātas neracionāli energoresursu tirgus cenas formulas pastāvēšanai pēc ES direktīvas par gāzes cenu noteikšanu, taču Ukrainas valdība ievēro šos principus, līdz ar to var secināt par Krievijas monopolu uz gāzes cenu noteikšanu gan Ukrainai, gan netiešā veidā Eiropai;
• Tieši politisks: Krievijas valdības gāzes cenu neracionālā un savdabīga regulēšana – piemēri: 1.”gāzes kara” laikā 2005.g. gāzes cenas kāpums Ukrainai no 50$ par tcm2 līdz 160$ un gada galā līdz 270$ par tcm2, neievērojot līgumu ar Ukrainu, ka cenai jābūt 50$ par tcm2 līdz 2009.g. Līdz ar to tika īstenots Krievijas nodoms padarīt pirmā kārtā pašu Ukrainu atkarīgu no tās gāzes, tālāk jau interešu lokā tas ietekmēja ES dienvidu valstis.
Ekonomisks: 2007.g. oktobrī Ukrainas valdības maksātnespēja par Krievijas gāzi un tās parāds 1,3$ miljr. apmērā.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register