VIII NOBEIGUMS
Krievija Ukrainu uzlūko kāģeopolitisku barjeru ar Eiropu, kas ļauj ierobežot dažāda veida ieteikmes formas, kas var nākt no Rietumiem - sākot ar drošības jautājumiem un beidzot ar politiskajām idejām. Tā pat Kremlis ir ieinteresēts panākt, lai Ukraina nespētu izmantot tās politisko un ekonomisko potenciālu un nekļūtu par jaunu reģionālās ietekmes centru. Maskava visas tās pastāvēšanas laikā ir centusies likvidēt ģeopolitiskos sāncenšus tās robežu tuvumā. 2014. gada februārī un martā Krievija izmantoja nepamatotus vardarbīgus un nevardarbīgus pasākumus, lai pārkāptu Ukrainas teritoriālo integritāti, suverēnu valsti, kuras juridiskais statuss un robežas Krievijā tika atzītas vairākkārt. Krievija ir pārkāpusi vairākus līgumus un norunas, kas tai noteikti ar Ukrainu. Neskatoties uz Rietumvalstu centieniem likt Krievijai ievērot starptautiskās normas un atteikties no tās nelikumīgāsrīcības, izmantojot sankcijas, Krima līdz šai dienai joprojām ir daļa no Krievijas federācijas un Krievijas politika attiecībā uz šo jautājumu paliek nemainīga.
Citām valstīm, piemēram, Gruzijai, Moldovai vai Baltijas valstīm, šī aneksija ir signāls par paredzamām briesmām savās teritorijās: Krievija ir pierādījusi, ka tā spējrīkoties ātri un efektīvi, kamēr starptautiskā sabiedrība nav piedāvājusi citu atbildi kā sankciju piemērošana Krievijai. Pat Apvienotā Karaliste un ASV, kas parakstīja Budapeštas memorandu, kam bija jāgarantē Ukrainas suverenitāte un esošās robežas, nav spējušas pretoties Krievijas aneksijai. Diemžēl jebkādas spēcīgas reakcijas trūkums no starptautiskās sabiedrības varētu ļaut Krievijas prezidentam paredzētlīdzīgu scenāriju citās valstīs, kurās dzīvo šīs minoritātes cilvēki.
…
