Spriedumam kriminālprocesā ir divi veidi: notiesājošs vai attaisnojošs. Abos gadījumos likums prasa, lai šāds spriedums būtu motivēts. Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Tiesa taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām. Spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē.
Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja tiesājamā vaina ir pierādīta tikai un vienīgi ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti atbilstoši Latvijas Kriminālprocesam, un citu pierādījumu lietā nav.
Notiesājoša sprieduma veidi:
1.Piespriežot sodu, t.sk., notiesājot nosacīti;
2.Piespriežot sodu un vienlaicīgi atbrīvojot no tā izciešanas;
3.Nepiespriežot sodu (Kriminālprocesa likuma projektā izlīguma gadījumā).
Attaisnojošs spriedums.
Kriminālsprieduma veids, respektīvi, spriedums, kas visos gadījumos pilnīgi attaisno tiesājamo. Attaisnojošu spriedumu tiesa var pieņemt tikai šādos gadījumos:
Ja nav konstatēts noziedzīgs nodarījums;
Ja tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
Ja tiesājamā piedalīšanās nodarījumā nav pierādīta;
Ja lietā kā pierādījumi ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un tām piemēroti kriminālprocesa likumā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
Ja valsts apsūdzības uzturētājs/prokurors atsakās no apsūdzības, bet amatā augstāks prokurors 72 stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par atteikšanos no apsūdzības neatjauno tās uzturēšanu.
Ja, tiesa taisot attaisnojošu spriedumu tādēļ, ka nav pierādīta tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona paliek nenoskaidrota, tiesa pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta lietu prokuroram vajadzīgo pasākumu veikšanai, lai konstatētu personu, kas saucama pie atbildība kā apsūdzētais. …
