Kriminālsoda - mūža ieslodzījums - tiesiskais regulējums

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot darbu tika izdarīti vairāki secinājumi, no kuriem svarīgākie ir:
1) Latvijā no Krimināllikuma pakāpeniski tika izņemtas tiesību normas, kuru sankcijas bija nāvessods, līdz ar to bargākais sods Latvijas tiesību sistēmā ir mūža ieslodzījums. Nāvessoda atcelšanas dēļ palielinās uz mūžu notiesāto personu skaits.
2) Starptautiskajos dokumentos mūža ieslodzījuma mērķis noteikts tāds pats kā „parasta” brīvības atņemšanas soda mērķis, no kā var secināt, ka starptautiskajos dokumentos prezumēta uz mūžu notiesātās personas atgriešanās iespēja sabiedrībā. Kaut arī brīvības atņemšanas soda izpildei jebkurā gadījumā ir nepieciešama individuāla pieeja, īpaša uzmanība jāpievērš mūža ieslodzījuma izpildes plānošanai un izpildei, turklāt izpildes gaita ir jāpielāgo katra notiesātā individuālajām vajadzībām.
3) Nevienā starptautiskajā dokumentā, nav minēts, ka uz mūžu notiesātajām personām sods ir jāizcieš stigrākos soda izciešanas režīma apstākļos nekā pārējiem ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, tikai pamatojoties uz piemēroto sodu - mūža ieslodzījumu.
4) Nežēlīgie noziegumi pret bērniem liek sabiedrībai runāt par nāves soda atjaunošanu.
5) Aptaujas rezultāti liecina par to, ka sabiedrība ir ļoti negatīvi noskaņota pret uz mūžu notiesātajiem.

No darbā minētajiem secinājumiem izriet sekojoši darba autores priekšlikumi par pētāmajiem jautājumiem:
1) Uz mūžu notiesāto personu tikšanas reižu skaitu ar radiniekiem būtu ieteicams palielināt, tas sekmētu radniecisko un emocionālo saikni starp notiesāto un viņa ģimeni.
2) Veikt izpēti par mūža ieslodzījuma ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas rada kaitīgu ietekmi un sekmē pielāgošanos dzīvei cietumā.
…