Krimināltiesības Baltijas valstīs

Pagājušajā gadsimta pēdēja desmitgadē visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuva un Igaunijā tika veikts intensīvs darbs jaunu krimināllikumu izstrādāšanā. Pirmā no Baltijas valstīm jaunu krimināllikuma projektu pabeidza izstrādāt Latvija. 1998. gada 17. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Krimināllikumu, kas stājās spēkā no 1999. gada 1. aprīļa. Lietuvas Republikas kriminālkodekss apstiprinats ar 2000. gada 26. septembra likumu; stājās spēkā no 2003. gada 1. janvāra. Igaunijas Republikas parlamnets Sodu kodeksu pieņēma 2001. gada 6. jūnijā; tas stājās spēkā no 2002. gada 1. septembra.
Krimināllikuma Vispārīgā daļa satur kriminālatbildību normu kopumus, kas reglamentē kriminālatbildības pamatus un nosacījumus, kādi ievērojami realizējot Sevišķās daļas normas. Šādi
nosacījumi valstu krimināllikumos sakartoti noteiktā secība un apjomā Vispārīgās daļas nodaļās (apakšnodaļās). Tie nosaka krimināltiesību Vispārīgās daļas institūtu pazīmes un to pieņemšanas kārtību saistībā ar Sevišķās daļas normām, kurās paredzētas konkrētu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Vispārīgās daļas nosacījumi pastāvīgi nav piemērojami, jo attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas formulēti Sevišķās daļas normās, taču, realizējot Sevišķās daļas normas, tie ir obligāti ņemami vērā. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas pilnīgāk formulēt Vispārīgās daļas normas krimināllikumu pilnveidošanas procesā, un šajā nolūkā lieti var noderēt iepazīšanās ar citu valstu krimināllikumiem.
Referātā tiks salīdzināti un analizēti Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krimināllikumi. …