Kriminoloģija

NOBEIGUMS
Jāatzīmē, ka visumā sabiedriskā doma sodu jautājumā ir ļoti pretrunu pilna, no vienas puses, ir kategoriska, uzrādot: katrs, kurš izdarījis noziegumu, jāliek cietumā, savukārt katram, kurš izcietis cietumsodu, ir jābūt pilnīgi pāraudzinātam. No otras puses, tiek pausts uzskats, ka cietumi nevis labo, bet gluži otrādi – morāli degradē cilvēku. Īpašas diskusijas nav vajadzīgas, lai pierādītu acīmredzamo – noziedzība ir sarežģīta sociāla parādība, ko nosaka dažādi faktori (cilvēka personība, vide, sabiedrība, valsts labklājības līmenis u. c.), tostarp arī tādi, kurus nevar labot tikai ar atrašanos cietumā.
Jāņem vērā, ka noziegumu pastrādājusī persona reiz iziet no ieslodzījuma vietas. Tātad pašas Kriminoloģijas priekšā ir uzdevums: Pirmais – lai atbrīvotais vienkārši neizdarītu jaunus noziegumus. Otrais – lai atbrīvotais pēc atbrīvošanas nebūtu sociāli atstumts citu, ar noziedzīgu uzvedību nesaistītu faktoru dēļ un darbotos ģimenes un sabiedrības labā. Mēs visi esam dažādi, tāpat arī saskaroties ar grūtībām, cilvēki reaģē dažādi. Kad dzīve grūst, kad darbā vai attiecībās neveicas, kad piemeklē veselības problēmas un finansiālas grūtības – vieni salūst un ieslīgst depresijā. Citi kļūst nikni, protestē un prasa valdības gāšanu. Bet vēl citi pavisam raiti un efektīvi tiek galā ar visām problēmām.
…