Secinājumi
1. Var pieaugt agresija, ja kritizēt cilvēku, izmantojot satīru.
2. Ja cilvēks cieš pats no saviem trūkumiem, nedrīkst kritizēt viņu, bet jāpiedāvā palīdzību.
3. Ja mēs negribam aizvainot cilvēku un pēc mūsu kritikas plānojam turpināt attiecības ar cilvēku, kritikas asmenim jābūt pēc iespējas mazākam, un akcents jāpārliek no nolieguma uz konstruktīvu priekšlikumu.
4. Lai izteikt kritiku kādam cilvēkam, rūpīgi jāsagatavojās: jāatbrīvojās, jādomā pozitīvi, jādomā par otras personas jūtām un vajadzībām un jāseko negatīva novērtējuma iztekšanas posmiem.
5. Vislabākā pieeja stāties pretim netaisnai kritikai – nepiekrist teiktajam, tajā pašā laikā tomēr nezaudējot iespēju pārrunāt ar oponentu par viņa viedokli.
6. Ir svarīgi domāt par cilvēka jūtām, bet tomēr dažreiz kritika vajadzīga kā atbilde uz nopietniem un apzinātiem konfliktgēniem. Vienmr jāzina kad mīkstināt kritiku un kad – nē.
7. Kritika var būt ļoti efektīvs cilvēka ietekmēšanas līdzeklis. Bet šis līdzeklis jāizmanto pareizi, jo tikai prasmīgi kritizējot, mēs varam panākt vēlamo rezultātu un nesabojāt attiecības ar partneri.
8. Konstruktīva kritika bāzējas uz pozitīvu attieksmi pret partneri, patiesu ieinteresētību viņa darīšanās.
…