6. SECINĀJUMI
1. Mediju satura analīze liecina, ka uzņēmums bija izvēlējies vairākas krīzes vadības stratēģijas-nostādot sevi upura lomā, mazinošā pieeja un publiska uzņēmuma atvainošanās.
2. Par iespējamo negatavību krīzes komunikācijai mediju saturā liecina tas ,ka par uzņēmuma pārstāvi komunikācijai ar medijiem tika izvēlēt uzņēmuma finanšu speciālists, bet jo šo komunikāciju būtu jāveic uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālistam vai uzņēmuma vadībai.
3. Par iespējamo sagatavotību krīzes komunikācijai ar bērnu vecākiem mediju saturā parāda tas ,ka uzņēmums vēlējās nomierināt un informēt bērnu vecākus par analīzes atklātajām baktērijām, kur tās sastopamas un kā tās rodas.
4. Mediju satura analīze liecina, ka krīzes komunikācija no uzņēmuma puses parādījās tikai tad ,kad par krīzi jau runāja vairāki mediji un tika uzsākta laboratoriskā izmeklēšana, lai noskaidrotu bērnu saslimšanas cēloni.
5. Pareizi tika izvēlēta atvainošanās atbildes stratēģiju, jo šajā krīzes gadījumā, tā parāda labu krīzes vadības praksi.
6. Secinot pēc mediju satura analīzes, krīzes situācija, kas skāra SIA “Kindercatering” ir nopietns drauds tā turpmākajai darbībai.
7. Izanalizējot mediju saturu un krīzes notikumu, uzņēmumam ir nopietni jāpiestrādā pie krīzes vadības un komunikācijas uzlabošanas, jo krīzes situācija rada nopietnu apdraudējumu uzņēmuma turpmākajai pastāvēšanai.
…