Kultūra, politika un šahs PSRS (1945.-1991.)

Runājot par Padomju Savienību, tās režīmu, ir grūti iedomāties kādu nozari, kura nebūtu politizēta. Šahs, bez šaubām, arī nav izņēmums. Stāstot par šahu PSRS, piemērots šķiet pasaules čempiona M. Eives izteiciens:
“Padomju Savienība – šaha Eldorado”1. Padomju Savienībā šī spēle tiešām baudīja lielu atbalstu no augstākās vadības puses. Turklāt šaha spēles
popularitāte bija ļoti izplatīta – spēlēja teju ikkatrs padomju pilsonis.
Padomju Savienības pārsvars šajā sporta veidā bija acīmredzams, pēc Otrā pasaules kara pavisam notikuši 18 mači par pasaules čempiona titulu, kurā uzvaru 17 reizes izcīnija PSRS šahisti, vienu vienīgo reizi 1972. gadā
Reikjavikā B. Spaskim piekāpjoties ģeniālajam, skandalozajam B. Fišeram2.
Šis zaudējums tika uztverts ļoti sāpīgi, jo tāpat kā citos sporta veidos, sacensība ar ASV notika visos laukumos, gan ledus, politikas, gan arī šaha. Atrunas šim vienīgajam PSRS zaudējumam tika meklētas visdažādākās, sākot
no B. Spaska sliktās sportiskās formas, beidzot ar tam laikam vairāk zinātniskajai fantastikai raksurīgo varbūtību, ka B. Fišers uzvarēja maču, ar netālu, uz jūrā esošā ASV karakuģa, uzstādītās elektroniskās skaitļojamās mašīnas palīdzību.…