Kurzemes lībiešu vēsture un tautastērps (19.gadsimts)

Lībiešu vēsture līdz 20. gs
Lībieši ir viena no septiņām Baltijas jūras somu tautām. Viņu priekšteči – Baltijas jūras somu ciltis – Latvijas teritorijā konstatējami jau ap 3300. gadu pirms mūsu ēras. Ilgā etnoģenēzes procesā no šīm ciltīm izveidojās patstāvīgs lībiešu etnoss ar savu valodu un kultūru, kuras lielākais uzplaukuma periods bijis X – XIII gs. Lībieši ilgus gadsimtus ir tikuši pakļauti etniskai un lingvistiskai asimilācijai, postošiem kariem, fiziskai iznīcināšanai un arī piespiedu pārvietošanai.2
Lībiešu priekšteči bija neolīta laikmeta ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras pārstāvji. Bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā Baltijas somugriem raksturīgs apbedīšanas veids bija uzkalniņkapi ar akmens šķirstiem. Uzkalņiņkapi (Krimuldas un Pūteļu kapulauks Rīgas rajonā, Kābeles kapulauks Ogres rajonā) un līdzenie skeletkapi (Laukskolas un Vampeniešu kapulauks Rīgas rajonā) liecina par lokālām lībiešu grupām, kas radušās saskarē ar citām tautībām. 11.gadsimtā Rietumvidzemes lībiešu skaits strauji papildinājās ar ienācējiem no Ziemeļkurzemes. Arī rakstītajos vēstures avotos minēta Kurzemes lībiešu (vendu) pārcelšanās no Ventas lejteces apvidus uz Vidzemi. 3 Jāpiebilst gan, ka nav zināms, vai etnonīms vendi tik tiešām apzīmē lībiešus.
…