Labas ticības principa nozīme un piemērošana

NOBEIGUMS
CL 1. pantā ietvertais norādījums tiesības izlietot un pienākumus pildīt pēc labas ticības ir tiesiski ētisks princips, kas ir spēkā civiltiesībās kopumā. Tas ir jāievēro jebkuras subjektīvās tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē. Labas ticības principa novietojums pašā CL sākumā apliecina tā lielo nozīmi Latvijas civiltiesībās kopumā. Tas aptver gan CL ietvertās vispārējās civiltiesības, gan arī speciālās civiltiesības, piemēram, komerctiesības un darba tiesības.
Paredzot pienākumu rīkoties labā ticībā, CL 1.pants satur prasību pēc vispārēji taisnprātīgas, korektas un uzticamas rīcības, kā arī prasību rēķināties ar citu personu aizsargājamām interesēm un dibināto uzticēšanos. Tādējādi rīkoties atbilstoši labas ticības principam nozīmē rīkoties godīgi, būt uzticamam un lojālam, turēt doto vārdu, sadarboties ar otru pusi un rēķināties ar citu personu pamatotajām interesēm, kā arī atturēties no nesaprātīgas vai neattaisnojamas rīcības un kaitējuma nodarīšanas citām personām.
Tikai izņēmuma gadījumos, kad subjektīvās tiesības īstenošana vai subjektīvā pienākuma izpilde radītu situāciju, kas būtu absolūti netaisnīga attiecībā uz kādu no pusēm, ir pieļaujama tiesību izlietošanas un pienākumu izpildes ierobežošana saskaņā ar labas ticības principu.
Lai gan CL 1. pants Latvijas tiesu praksē līdz šim ir piemērots reti un arī tiesību literatūrā aplūkots maz, tā izpratnei un sekmīgai piemērošanai palīdzēs ārzemju tiesu praksē un tiesību doktrīnā izstrādātās atziņas.
Liela nozīme ir tam, lai arī Latvijā labas ticības princips tiktu piemērots atbilstoši tā vispārpieņemtajai izpratnei.
Autore balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, sasniedza darbā izvirzīto mērķi un uzdevumus.
…