SECINĀJUMI
Starp augsni un mežaudzi pastāv cieša mijiedarbība – augsne ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nodrošina meža funkcionēšanu. Latvijas mežaudzes ir veidojušās uz vēlā Vislas apledojuma glaciālajiem nogulumiem, un ir sastopami gan lapu, gan skuju koku meži, kas sedz 54,7% no Latvijas teritorijas.
Ģeoloģisko nogulumu izcelsme un sastāvs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka augsnes cilmieža un augsnes īpašības kopumā. Arī daudzas mehāniskās darbības ietekmē meža augšņu īpašības. Kā arī cilvēka darbība dažādos mērogos ir iemesls mežu augšņu īpašību un tajā notiekošo procesu izmaiņās.
Laboratorijas darba pārskata sagatavošanas vajadzībām tika izstrādāti 4 laboratorijas darbi, kuru laikā tika noteiktas 4 nozīmīgas augsnes īpašības – augsnes pH līmenis, organisko vielu (humusa) daudzums augsnē, katjonu apmaiņas kapacitāte un fosfora pentoksīda daudzums. Nosakot šos rādītājus, ir iespējams diezgan pilnvērtīgi spriest par augsni – par tās ķīmisko stāvokli, izmantošanas iespējām, un pēc šiem rezultātiem ir iespējams secināt, kādas darbības nepieciešamas augsnes uzlabošanai (ja tas, protams, ir nepieciešams).
Nosakot un salīdzinot iegūtos datus gan savā augsnes horizontā, gan datus salīdzinot starp horizontiem, atklājās, ka pat vienam augsnes horizontam iegūtie dati var atšķirties. To var skaidrot ar faktu, ka dabā nekas nav „kā ar nazi nogriezts” – viena horizonta robežās nelielas izmaiņas ir pilnīgi normāla parādība. Tikai ļoti atšķirīgu rezultātu gadījumā var pieņemt, ka ir notikusi kļūda.
Kopumā par rezultātiem var spriest, ka tie atbilst augsnes īpašībām. Ir izveidojušās kļūdas un nobīdes cilvēciskā faktora un pieredzes trūkuma dēļ laboratorijas darbos. Lielākās kļūdas vidējo aprēķinu veikšanai netika ņemtas vērā, kā jau minēju iepriekš.
Var secināt, ka pēc laboratorijas darbu izstrādes ir iegūtas neaizstājamas zināšanas un praktiskās iemaņas laboratorijas darbu veikšanā un augsnes analizēšanā. Tika arī iegūtas un nostiprinātas zināšanas augsnes zinātnes teorētiskajos jautājumos.
…
