Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
6,99
You save:
1,19 (17%)
Discounted price*:
5,80
Purchase
Add to Wish List
ID number:510107
Author:
Evaluation:
Published: 29.04.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Latviešu leģions    3
  15.ieroču SS brīvprātīgo divīzija    10
  19.ieroču SS grenadieru divīzija    14
  Rūdolfs Bangerskis    19
  Pielikums Nr.1    24
  Pielikums Nr.2    28
  Pielikums Nr.3    30
  Pielikums Nr.4    37
  Pielikums Nr.5    43
  Pielikums Nr.6    44
  Izmantotā literatūra    46
Extract

1943.gada 23.janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers “atļāva un pavēlēja” SS reihsfīreram Heinriham Himleram (Himmler) izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24.janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2.SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests - Schutzmannschaft) bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
1943.gada 10.februārī Ā.Hitlers izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona formēšanu, kurā tika iekļautas ieroču SS un policijas sastāvā saformētās latviešu vienības. Lielākās un kaujas spējīgākās vienības leģiona sastāvā bija 15. un 19.ieroču SS divīzija. Lai gan formāli leģiona vienības tika sauktas par brīvprātīgo formējumiem, lielākā daļa to personālsastāva tika iesaukta, vācu okupācijas iestādēm izdarot nelikumīgu mobilizāciju.
Latvijas pašpārvalde tikai 27.janvārī oficiāli uzzināja par leģiona dibināšanu. 23.februārī Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers (Drechsler), pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju par okupētas juridisko statusu, izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (SS Erzatzkommando Ostland). Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23.februārī pašpārvalde iesniedza Austrumzemes (Ostland) reihskomisāram Lozem (Lohse), Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (obergrupenfīreram) Jekelnam (Jeckeln) memorandu, kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no sekojošām minimālām prasībām:
Par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis Rūdolfs Bangerskis;
Par viņa štāba priekšnieku - pulkvedis Arturs Silgailis;
Katram iesaucamajam jābūt tiesībām pašam izvēlēties dienesta veidu (leģionā, vērmahtā vai darba dienestā);…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Latviešu leģionāri 2.pasaules kara laikā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/510107

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register