Jau no seniem laikiem latvieši iecienījuši rupjo rudzu un kviešu maizi. No rupjiem rudzu vai kviešu miltiem cep kāršu, plāceņus ar biezpienu un speķi, sklandu raušus ar kartupeļu un burkānu pildījumu, no smalkiem kviešu miltiem - plātsmaizes, speķa pīrādziņus, dažādas smalkmaizītes, kūkas cepumus un tortes.
No rupjiem kviešu miltiem, miežu putraimiem un grūbām vāra biezputras. Iecienīti ir pākšaugu ēdieni, sevišķi pelēkie zirņi ar speķi un skābputru vai paniņām. Arī dažādas pankūkas svētdienas brokastīs garšo ikvienam.
Gaļas ēdienus vairāk gatavo no cūkas gaļas – svaigas, sālītas vai dūmotas, mazāk no liellopu, jēra gaļas vai mājputniem. Plaši pazīstama ir gaļas kombinātu produkcija. Aukstos gaļas ēdienus gatavo no liellopu, teļa, cūkas, mājputnu gaļas. Gaļu vāra sautē vai cep, tad atdzesē un pasniedz ar aukstām mērcēm, dārzeņu vai augļu salātiem. Visvairāk gatavo galertus, velteņus. Bez tam aukstā veidā pasniedz arī dažus karstos gaļas ēdienus, kā, piemēram, rostbifu, cepeti, šniceli, karbonādi.
Dažādus zivju ēdienus gatavo tiklab no tradicionālajām jūras zivīm (reņģes, mencas, butes, siļķes), kā arī no tāljūras zvejas lomiem (kapteiņzivs, skumbrija, lufars u.c.) un saldūdens zivīm (karpas, asari, līdakas, plauži). Aukstos zivju ēdienus un uzkodas gatavo no dažādām svaigām, sālītām, kūpinātām zivīm un zivju konserviem. No svaigām zivīm aukstos ēdienus gatavo tāpat kā karstos zivju ēdienus – vāra, cep, sautē.…
