Viens no mūsu ikdienas rīkiem ir valoda. Tas ir brīnišķīgs rīks, kas mūs atšķir no dzīvniekiem, ļauj mums izteikt savas domas un vajadzības. Valoda sastāv no trīs aspektiem – saturs, forma un pielietojums. “Saturs saistās ar ziņojumu (mutisku vai rakstisku). Forma ir specifiski satura izpausmes simboli: skaņas, vārdi un gramatika. Pielietošana attiecas uz sociālo apmaiņu starp diviem cilvēkiem – runātāju un klausītāju” (Lika, 2003, 8.lpp.) Šie visi aspekti ir svarīgi pilvērtīgai valodas attīstībai, tās izpratnei un informācijas nodošanai citiem. “Valodu prasme dod iespēju, ne tikai dažādu etnosu cilvēkiem sazināties, bet arī plašāk izzināt apkārtējo pasauli, socializēties konkrētā kultūrvidē, attīstīt prātu un emocionālo pasauli” (Markus, Vulāne, 2015, 12.lpp.) Valodu un runu mēs apgūstam jau no agras bērnības, bet tomēr, ne visiem šī prasme attīstas vienlīdzīgi. Galvenais pareizas valodas un runas apguves posms ir pirmsskolas vecumā, šajā vecumā ir ļoti svarīgi bērniem iemācīt pareizu valodu pašiem pareizi runājot, piemēram, neizmantojot deminutīvus. Grāmatā par bērnu komunatīvās kompetences attīstību autores vēsta, ka īpaša nozīme valodas apguvē un runas attīstībā ir pirmsskolas vecumam, un, ka šajā vecumā galvenokārt tas ir dialogs, kurā attīstās ne tikai bērna runa, prasme uzdot jautājumus, bet arī prasme izsacīt atbilstošu domu atbilstošā vietā un laikā, veidojas izpratne par valodas lietošanu, attīstās bērna komunitīvā kompetence.” (Dzintere, Stangaine, Augstkalne, 2014, 7.lpp.)
Mūsdienās ir liels procents skaits bērnu, kuri apgūst divas valodas – dzimto un valsts valodu. Šo vairāku valodu apvienojums sākās saistībā ar migrācijas iespējām Eiropā. Anspoka (2015) vēsta, ka pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ir palielinājusies cilvēku migrācija, līdz ar to – arī savstarpējie kontakti. Ka kulminatīvi ir pieaudzis ģimeņu skaits, kurās bērni kopš dzimšanas aug divvalodīgā jeb bilingvālā vidē. Šie divvalodīgie bērni ienāk arī izglītības iestādē – pirmsskolā un sākumsskolā, kurā viņiem jāmācās vai nu vienā no vecāku valodām, vai arī kādā citā valodā. Vēl nesen, par valsts valodas apguvi varēja nesatraukties, tomēr šobrīd ir pieņemts likums par izglītības apgūšanu tikai latviešu valodā. “Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.” (Izglītības likums 9.1., ,1998) Šiem mazākumtautību bērniem mācoties pirmsskolā tiek apgūta otrā valoda, tā ir valoda, kas tiek secīgi apgūta pēc dzimtās valodas. …
