Eiropas Savienībā ir valstis, kuras vienojušās par kopīgi sasniedzamiem mērķiem un darbojas pēc savstarpēji saskaņotiem principiem un nosacījumiem šo mērķu sasniegšanā, ko savukārt nodrošina kopīga Eiropas Savienības likumdošana un institūcijas. Latvijas saimniecība nav noslēgta, to ietekmē ārējie procesi. Latvijā attīstīsies tradicionālās nozares-pārtikas rūpniecība, būvmateriālu ražošana galvenokārt no vietējiem resursiem, kokrūpniecība.
Pret Latviju un citām valstīm pašlaik ir prasība, lai tiktu samazināti robežas šķērsošanas ierobežojumi no ES ieplūstošajām precēm un kapitālam. Ungāru ekonomisti uzsakata, ka šādā veidā mēs no savas nabadzības maksājam darba algas bagātajām ES valstīm. Valstīs ar zemu pirktspēju un ražošanas līmeni, pastāvot atvērtam tirgum, ko pieprasa ES, viegli ienāk ES preces, kas ir lētas, šeit nopērkamas, bet nauda aiziet atpakaļ uz ES.ES prasību pēc atvērtā tirgus vajag kompensēt ar pasākumiem, kas veicinātu vietējo uzņēmējdarbību, citādi ES diskriminēs Latviju. Iestājoties ES, pieaug konkurence, kas labvēlīgi ietekmē ekonomiku. Tiek novērsti tirdzniecības šķēršļi. Mans uzdevums ir izpētīt, vai Eiropas Savienība pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomisko stāvokli. Panākt to var, salīdzinot Latvijas ekonomisko stāvokli pirms un pēc iestāšanās ES. Darbā centīšos izpētīt IKP attīstību, dzīves līmeņa attīstību un pārējos ekonomiskos faktorus.
Ivēlējos šo tematu, jo vēlos uzzināt un gūt savu viedokli par Eiropas Savienības ietekmi, neatkarīgi no sabiedrības viedokļa. Vēlos uzzināt, vai labklājības līmenis paaugstināsies, vai ir jāpaliek Latvijā, vai gan jāizceļo, kā daudziLatvijas iedzīvotāji.
Darba mērķis ir pierādīt, ka Eiropas Savienība pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomisko stāvokli un, pretēji plašajā sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem, neietekmēs to negatīvi.
Savu tematu centīšos izpētīt izmantojot grafiku un tabulu analīzi. Galvenais uzdevums, pamatojoties uz gūto informāciju, izteikt neatkarīgo viedokli par doto tēmu. Centīšos objektīvi novērtēt doto situāciju.
Par galvenajām darba daļām tiek uzskatīti jautājumi par IKP un dzīves līmeņa paaugstināšanās straujumu, kā arī daži fakti, kas ietekmē dzīves līmeni, tak ir, bezdarbs, minimālā alga. Apskatāmas problēmas par minimālās algas neatbilstību iztikas minimumam.…
