Politiskā kultūra ir ļoti sarežģīts jēdziens, kas nereti tiek saprasts pavisam neatbilstoši tā saturam. Politiskā kultūra nav politiskā ētika vai politiskā morāle, kā tas bieži vien izskan masu medijos. Līdz ar to ir būtiski definēt un izprast politiskās kultūras jēdzienu, kas sevī ietver politiskās vērtības, attieksmes, no kurām savukārt izriet politiskā darbība. Politiskā kultūrā tāpat nav attiecināma tikai uz politiķiem, kas ir otrs sabiedrībā plaši izplatīts mīts. Politiskā kultūra ir sabiedrībai kopumā ļoti būtisks aspekts, kas, lai gan ir visai netverams, tomēr skar ikvienu indivīdu, ikvienu sabiedrības locekli, jo tieši katrs no tiem ar saviem uzskatiem, vērtībām, attieksmēm, kā arī rīcību ir katras konkrētās valsts politiskās kultūras veidotājs un neatņemama sastāvdaļa.
Politisko vērtību, uzskatu un orientācijas kopums ir tikai viens no veidiem, kā raksturot politisko kultūru. Būtiski ir tas, ka zem šiem visai virspusīgajiem un nekonkrētajiem apzīmējumiem slēpjas tādi faktori kā sabiedrības līdzdalība dažādās politiskās aktivitātēs – vēlēšanās, piketos, arī līdzdalība nevalstiskās organizācijās, tikpat būtisks ir sabiedrības atbalsts politiķiem, tāpat kā demokrātisko vērtību apzināšana, kas pēc autores domām ir būtiska sastāvdaļa valsts veiksmīgai funkcionēšanai, līdz ar to politiskā kultūra būtu vērtējama kā aktuāls izpētes jautājums, balstoties uz politiskās kultūras nozīmīgumu un saistību ar katru indivīdu no visas sabiedrības skatu punkta.
Politiskā kultūra nav universāla un vienāda visām pasaules valstīm, gluži pretēji, katrai valstij ir saskatāmas savas politiskās kultūras īpatnības, kas padara politisko kultūru par vēl jo interesantāku izpētes objektu. Runājot par politisko kultūru un tās veidošanos Latvijā, tā būtu uzskatāmā kā visai komplicēts fenomens, kurā redzams gan tā sauktais „padomju mantojums”, gan Latvijas tiekšanās uz Rietumiem un to politisko kultūru, kurai raksturīga augsta pilsoņu aktivitāte un demokrātiskās vērtības kā neatņemama politiskās kultūras sastāvdaļa.…
