Šobrīd Latvija suverēna, demokrātiska valsts ar noregulētu likumdošanu. Latvijā ir mainījušies režīmi un valsts iekārtas, ir zaudēta un atkal atgūta neatkarība. Ir tikusi grozīta vēsture, noklusēti ne tik vien fakti, bet pat veseli laika posmi. Ir radīti mīti un tikušas glorificētas personālijas.
Pēdējo gadu laikā kļuvuši atklātībā zināmi un visiem pieejami fakti par patiesajām vēsturiskajām reālijām pēdējo 100 gadu laikā, ir sniegts objektīvs vērtējums arī par tiem notikumiem un tiesību aktiem, kas ir pamats Latvijas valsts tapšanai un attīstībai.
Šogad apritēs 80 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 1922. gadā.
Pašlaik sabiedrībā tiek diskutēts, vai Latvijai ir, vai nav nepieciešama jauna Satversme. Izskan viedokļi par pašreiz spēkā esošās Satversmes trūkumiem, nepilnībām, it kā neatbilstību šodienas prasībām, par tiesisku novecojumu. Tiek spriests par nepieciešamību mainīt Saeimas vēlēšanu kārtību, par prezidenta institūta un varas orgānu funkciju izmaiņām.
Tas pamudināja autoru pievērsties Latvijas valsts konstitucionālisma pirmsākumiem. Izzināt, kas ir par pamatu šobrīd spēkā esošajai Satversmei.
Šī darba mērķis ir:
noskaidrot Latvijas Republikas dibināšanas tiesisko pamatojumu;
noskaidrot Latvijas valsts atbilstību vispārējās valsts zinātnes noteiktajām valsts pazīmēm;
noskaidrot, kādi bija Latvijas valsts pirmie konstitucionāli akti, analizēt tos vērtējot, atrodot pretrunas un norādot uz pozitīvajiem un negatīvajiem momentiem;
Autors apskatījis laika posmu Latvijā no 1918. gada novembra līdz 1920. gadam (ieskaitot), vairāk uzmanības pievēršot Latvijas valsts pirmajiem konstitucionālas nozīmes tiesību aktiem līdz Satversmes izstrādāšanai.…