Secinājumi
Salīdzinot IEA CIVED un IEA ICCS 2009 pētījumu rezultātus 1999.gadā un 2009.gadā 15 pētījuma dalībvalstīs, tika konstatēts, ka tikai vienā valstī skolēnu sasniegumi pieauga statistiski nozīmīgi, bet septiņās valstīs sasniegumi samazinājās statistiski nozīmīgi. Vidējie sasniegumi samazinājās no 100 punktiem 1999.gadā līdz 96 punktiem 2009.gadā (standartnovirze 20). Latvijas skolēnu vidējie rezultāti pazeminājās no 92 uz 91 punktu, kas nav statistiski nozīmīgi. Jāatzīmē, ka šos rezultātus korekti var attiecināt tikai uz testa jautājumu grupu, kura bija kopīga abos pētījumos, jo ICCS 2009 pētījumā, salīdzinot ar CIVED tika būtiski mainīta pētījuma ietvarstruktūra, kā arī izmantoti 7 testa brošūru varianti, nevis viens, kā tas bija 1999.gadā.27
Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskās izglītības testā ir salīdzinoši zemi – vidēji iegūtos punktos rezultāti ir zemāki par visu Eiropas valstu skolēnu sasniegumiem, izņemot Maltu un Bulgāriju. Līdzīga aina paveras arī aplūkojot skolēnu sadalījumu pa pilsoniskās izglītības kompetenču līmeņiem. Augstākajā līmenī Latvijā ir tikai 19% skolēnu, kas ir viszemāk Eiropas valstu salīdzinājumā.
2016. gadā ir uzlabojušies salīdzinājumā ar 2009. gadu, tomēr sasniegumu pieaugums nav statistiski nozīmīgs un ir zemāks nekā lielākajai daļai pētījumu dalībvalstu. Latvijas skolēnu sasniegumi, vērtējot divus augstākos kompetenču līmeņus, 2016. gadā ir statistiski nozīmīgi uzlabojušies salīdzinājumā ar 2009. gadu. Salīdzinājumā ar 2009. gadu skolēnu sasniegumi ir pieauguši visu tipu skolās, bet ievērojami straujāk ģimnāzijās un vidusskolās. Vidēji Latvijā skolēnu skolās ar latviešu un krievu mācību valodu sasniegumi neatšķiras.…