Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:864573
 
Evaluation:
Published: 17.03.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Latvijas Republikas valstiskuma veidošanās vēsturiskie priekšnoteikumi    5
1.2.  Latvijas Republikas konstitucionālās iekārtas rašanās    10
1.3.  1922.gada Satversme    15
1.4.  1991.gada 21. augusta konstitucionālā likuma pieņemšana    19
2.  Itālija 18.gs. beigās un 19.gs    21
2.1.  Pirmās konstitūcijas Dienviditālijas valstīs    24
2.2.  Pjēmontas statūts (1848.)    25
2.3.  1870.gada Itālijas karalistes konstitūcija    26
3.  Itālijas republikas proklamēšana    27
3.1.  Itālijas 1947.gada konstitūcija    29
3.2.  Konstitucionālās garantijas    33
  Nobeigums    34
  Izmantotās literatūras saraksts    36
Extract

Ar jēdzienu ‘konstitūcija’ parasti saprot normu kopumu, kas apraksta attiecīgās valsts pārvaldes sistēmu un attiecības starp šīs sistēmas sastāvdaļām. Šis jēdziens ir radies 17.gs. Konstitūcijās parasti tiek fiksētas arī indivīda tiesības un pienākumi attiecībā pret valsti. Šie dokumenti nav pārmērīgi apjomīgi, jo tajos aprakstīti tikai valsts funkcionēšanas vispārīgie principi.
Vairākums valstu ir pieņēmušas rakstītās konstitūcijas, kurās visai skaidri definēta katras institūcijas loma un nozīme. Tomēr dažās valstīs(piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ) darbojas t.s. nerakstītās konstitūcijas elastīgums un iespējas tos visai brīvi interpretēt un mainīt. Savukārt rakstītās konstitūcijas nodrošina lielāku noteiktību, stabilitāti un konstitucionālās garantijas gan atsevišķiem pilsoņiem, gan pilsoņu apvienībām.
Lai gan dažādu valstu konstitūcijas atšķiras, tām ir vairāki kopīgi elementi. Parasti konstitūcijā vispārīgi tiek aprakstītas nozīmīgākās valsts pārvaldei radītās institūcijas un to savstarpējās attiecības. Konstitūcijā ne reti tiek iekļauta arī sadaļa par indivīda tiesībām . Tajā parasti tiek nosauktas cilvēka pamatbrīvības – apziņas brīvība, vārda brīvība, tiesības veidot organizācijas u.tml. Tomēr vairāku valstu konstitūcijās, kas pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, ir iekļautas arī sociālās tiesības. Šādas konstitūcijas ir, piemēram, Vācijā, Brazīlijā.
Viena no izplatītākajām konstitūciju kopīgajām iezīmēm ir valdības atbildības definējums, proti, vai valdība ir atbildīga par visu valsti vai tikai zināmu tās daļu vai jomu. Citiem vārdiem sakot, konstitūcijā tiek definēts tas, vai valsts ir unitāra vai federatīva.
Darba mērķis- iepazīties ar Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu. Izpētīt abu valstu konstitūciju kopīgās un atšķirīgās īpatnības.
Tika izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi :
1.Izpētīt Latvijas un Itālijas konstitūciju rašanās vēsturi, attīstības gaitu;
2.Izpētīt Itālijas konstitūcijas pamatprincipus ;
3.Izpētīt Latvijas konstitūcijas pamatprincipus.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register