Latvijas vēstures procesa periodizācija pēc ģimenes tiesību kritērija

Tiesiskā apziņa senajiem latviešiem, tāpat kā citām kontinentālās Eiropas tautām, tiesību jēdzienā valodiski ietvēra arī taisnības ideju, tātad juridiskās un ētiskās normas nebija šķirtas.
Dažādu tiesību elementi(tai skaitā arī ģimenes tiesības),paražu tiesībās izdalāmi
mākslīgi, to iezīmju labākai izpratnei). Ģimenes tiesības galvenokārt regulēja laulību norisi.
Vissenākie precību veidi visām pirmatnējām tautībām sakarā ar patriarhālās ģimenes izveidošanos bija sievietes laupīšana(aizvešana ar varu ) un zagšana(aizvešana slepeni).
Latviešu vārds precības(prece, precēt, precinieki)norāda uz sievas pirkšanu(ar līgumu),kas
ir vēlāka attīstības stadija par sievas laupīšanu un zagšanu. Patriarhālo ģimeņu (saimju)izcelšanās periodā sievas pirkšana ir raksturīga parādība. Vārdi līgt, līgšana, līgava ir radniecīgi un norāda uz vienošanos(līgumu)ar sievastēvu. Viena no pirkšanas stadijām ir bijušas derības, kurās derībnieki noskaidroja dažādus (t.sk. mantiskos) precību apstākļus.
Sens procesuāls laulības veids latviešiem bija vedības, tā bija sievas pirkšanas vēlākā forma, kas saistīta ar atvešanas ceremonijām un salīdzināma ar līdzīgu austrumslāvu paražu pirms kristiānisma ieviešanas(atvest līgavu kopā ar pūru, atšķirībā no sievietes laupīšanas).…